Language consultations: electronic database

Abi varianti ir literāri pareizi, taču jāievēro to atšķirīgā nozīme.

Atšķirībā [no] – ‘norāda, ka (kas) ir atšķirīgs’. Piemēram, atšķirībā no zirnekļiem skorpioni nekož, bet dzeļ.
Atkarībā no (kā) – ‘saskaņā (ar ko), ievērojot (ko)’. Piemēram, rīkoties atkarībā no apstākļiem.
Nav vēlams verba atkarāties lietojums nozīmē ‘būt atkarīgam (no kā)’, piemēram, viss atkarājas no apstākļiem.
„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir minēts arī lietvārda lokatīvs atkarā – ‘ievērojot (ko), saskaņā (ar ko); atkarībā’.

Vārdam gaita ir vairākas nozīmes, un viena no tām ir arī ‘ritums (dzīvei, laikam)’. Piemēram, dzīves gaitā, laika gaitā u. tml.

Taču jāraugās, lai vārds tiktu lietots vietā un nekļūtu lieks. Piemēram, lai gan vārdkopas raidījuma gaitā uzzināsiet vai nodarbības gaitā dzirdēsiet ir pareizas, iespējams, pietiktu ar lietvārda lokatīvu: raidījumā uzzināsiet, nodarbībā dzirdēsiet utt.

Viena no vārda atzīmēt nozīmēm ir ‘svinēt’, tāpēc vārdu atzīmēt ar šo nozīmi var lietot latviešu literārājā valodā.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” minētas šādas vārda atzīmēt nozīmes: 1. ‘pierakstīt, piezīmēt (ko piedzīvotu, konstatētu, novērotu u. tml., lai saglabātu, neaizmirstu)’; ierakstīt; reģistrēt; grafiski (ko) attēlot, fiksēt vai (uz ko) norādīt; iezīmēt (ar kādu zīmi)’; 2. ‘konstatējot (ko), norādīt, vērst uzmanību (uz to); arī minēt’; 3. ‘minēt, izcelt (piemēram, kāda nopelnus)’; 4. ‘svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.); pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu)’.
Līdzīgas vārda nozīmes norādītas arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”: 1. ‘īsi pierakstīt; ierakstīt, reģistrēt; attēlot; iezīmēt (ar zīmi)’; 2. ‘minēt, norādīt (runā, rakstos); izcelt, novērtēt’; 3. ‘svinēt’.

Šādi vārdu savienojami ir pieļaujami vārda produkts daudznozīmības dēļ, taču tik plašs to lietojums latviešu valodā nav vēlams.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārds produkts skaidrots šādi: 1. ‘priekšmets, viela, ko iegūst cilvēka darba rezultātā’; 2. ‘uzturlīdzeklis ēdiena gatavošanai. Izstrādājums, kas sagatavots ēšanai’; 3. ķīm. ‘viela, savienojums, kas veidojas no citām vielām, savienojumiem’; 4. ‘apstākļu, vides iedarbības rezultāts; rezultāts, sekas (garīgai darbībai)’.
 „Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā” vārdam fiksētas četras dažādas nozīmes: 1. ’cilvēka darbības vielisks vai nemateriāls rezultāts (piemēram, kāds priekšmets, pakalpojums, zinātnisks atklājums, ideja); 2. ‘viela, ko ķīmiski iegūst no citām vielām’; 3. ‘kādu apstākļu, vides ietekmes sekas, rezultāts’; 4. ‘pārtikā lietojamie izstrādājumi un preces’.
Arī terminā nacionālais kopprodukts ir lietots vārds produkts. Vārdnīcu skaidrojumi liecina, ka vārdam ir ļoti plašs lietojums, nav arī noliedzams, ka tas ir kļuvis par modes vārdu – klišeju, kad teju viss tiek dēvēts par produktu, līdzīgi tiek lietoti arī vārdi projekts, formāts, vīzija, filozofija u. c. Valodniece R. Veidemane par šādiem vārdiem saka: „Vārdam ir piešķirta ļoti plaša nozīme, ka patiesībā tas kļūst tukšs, jo laupa valodai spēju diferencēt dažādus jēdzienus. [..] Turklāt, uzsūcot sevī dažādas atšķirīgas nozīmes, tādi vārdi izstumj no aprites citus vārdus.” Valsts valodas centra direktors profesors Dr. habil. med. M. Baltiņš par vārda produkts lietojumu raksta: „[..] līdz šim termins produkts lietots pārtikas nozarē un terminā nacionālais kopprodukts, citos gadījumos no tā izvairoties, šis princips ievērots arī Eiropas Savienības materiālu tulkojumos. Termins produkts ir vietā abstraktā nozīmē, nevis runājot par konkrētām lietām.”

Latviešu literārajā valodā drīkst lietot vārdu savienojumu nodot zvērestu.

Vārdam nodot ir vairākas nozīmes. Viena no tām ir – ‘sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt, piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu drošību, intereses’, piemēram, nodot dzimteni. Tādos gadījumos var runāt par nodevību. Taču nodot var arī informāciju – ‘paziņot (parasti mutvārdiem, piemēram, rīkojumu, ziņu)’. Nodot var arī savu pieredzi, sardzi, pilnvaras, sveicienus u.tml.