Language consultations: electronic database

Vārds otēt apzīmē kādas virsmas noklāšanu ar eļļu, krāsu u.tml., izmantojot otu:
otēt durvju aplodas ar pernicu;
uz lādes otēts kāzu gads;
plauktos sarindoti otēti šķīvji.
Mūsdienās vārds otēt lietots retāk, tomēr tas atrodams arī jaunākajās latviešu valodas vārdnīcās, piemēram, viensējuma „Latviešu valodas vārdnīcā” un „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”, kā arī „Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.

Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir kopdzimtes uzvārdiem ar galotnēm -a vai -e.
Šādi uzvārdi latviešu valodā lokāmi attiecīgi pēc ceturtās vai piektās deklinācijas sugas vārdu locīšanas sistēmas – dzimtes atšķirība šo uzvārdu locīšanā izpaužas tikai vienskaitļa datīvā: sieviešu uzvārdos ir galotne -ai (Liepai) vai -ei (Eglei); vīriešu uzvārdos ir galotne -am (Liepam) vai -em (Eglem).

Pielikums ir teikuma paplašinātājs, kas piesaistīts lietvārdam vai tā aizstājējam kā raksturotājvārds. Pielikums izteikts ar lietvārdu un saskan ar raksturojamo vārdu locījumā, parasti arī dzimtē un skaitlī. Pielikums jēdzieniskā satura ziņā parasti ir vispārīgāks par raksturojamo vārdu:
Rakstnieka Raiņa dzejoļu krājums „Gals un sākums”;
direktores Maijas Lapas pieņemšanas laiks.
Starp pielikumu un raksturojamo vārdu nav liekama pieturzīme, ja vien pielikums nav savrupināts.

Vairākvārdu (vismaz trīs vārdu) iestāžu un struktūrvienību nosaukumos, kurus ievada īpašvārds (personvārds, vietvārds), ar lielo sākumburtu rakstāms arī nākamais vārds aiz tā: