Language consultations: electronic database

Ar lielo sākumburtu ieteicams rakstīt pirmo vārdu: Lielā piektdiena.

Reliģiskajā sfērā lielākā daļa terminu ir rakstāmi ar lielajiem sākumburtiem: Vecā Derība, Svētais Krēsls. Kalendārā atrodam arī nosaukumu Lielā Piektdiena, un šāds rakstījums arī ilgstoši ir ticis atbalstīts.
Tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija ir ieteikusi ar lielo sākumburtu rakstīt tikai pirmo vārdu: Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena.

Pielikums ir teikuma paplašinātājs, kas piesaistīts lietvārdam vai tā aizstājējam kā raksturotājvārds. Pielikums izteikts ar lietvārdu un saskan ar raksturojamo vārdu locījumā, parasti arī dzimtē un skaitlī. Pielikums jēdzieniskā satura ziņā parasti ir vispārīgāks par raksturojamo vārdu:
Rakstnieka Raiņa dzejoļu krājums „Gals un sākums”;
direktores Maijas Lapas pieņemšanas laiks.
Starp pielikumu un raksturojamo vārdu nav liekama pieturzīme, ja vien pielikums nav savrupināts.

Vārds pašreiz darināts no vārdiem [šajā] pašā reizē. Valodas praksē bieži sastopamais aplamais vārds patreiz, iespējams, radies kontaminācijā* no vārdiem patlaban un pašreiz. Latviešu literārajā valodā lietojams vārds pašreiz.

*Kontaminācija ir valodas vienību mijiedarbība (piemēram, formu, tuvu nozīmju dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība.

Priedēklis vis- tādos vārdos kā vispasaules, Vislatvijas ir lieks, jo vispasaules izsaka to pašu, ko pasaules, Vislatvijas – to pašu, ko Latvijas. Atvasinājumi radušies krievu valodas ietekmē (sal. krievu всемирный, вселатвийский) un vairākās latviešu valodas vārdnīcās ir atrodami bez norādēm uz nozīmes ierobežojumiem, tomēr labā, koptā latviešu valodā šādi darinājumi nav vēlami.
Jāpiebilst, ka terminos sastopams vārds Viseiropas: Viseiropas metadati, Viseiropas zemes radio peidžeru sistēma utt.

Vairākvārdu (vismaz trīs vārdu) iestāžu un struktūrvienību nosaukumos, kurus ievada īpašvārds (personvārds, vietvārds), ar lielo sākumburtu rakstāms arī nākamais vārds aiz tā: