Valodas konsultācijas

Balvu saņems Valts Ķerus. Vai balvu piešķir Valtam Ķerus, Ķerum vai Ķerusam?

Question

Balvu saņems Valts Ķerus. Vai balvu piešķir Valtam Ķerus, Ķerum vai Ķerusam?

Answer

Balvu piešķir Valtam Ķerum.

Vīriešu personvārdi – gan vārdi, piemēram, Ingus, Mikus, gan uzvārdi, piemēram, Končus, Ķerus – ar galotni -us lokāmi tāpat kā citi 3. deklinācijas sugasvārdi, piemēram, ledus vai medus. Sal.:
tas ir ciets ledus, tas ir Valdis Končus;
ledus skulptūras, Ingus dokumenti;
medum piemīt daudz labu īpašību, Mikum ir daudz draugu;
es ēdu medu, es redzu Jāni Ķeru;
dzersim tēju ar medu, satiksimies ar Jāni Ķeru;
zieds iesalis ledū, Ingū pukst laba sirds;
ledu, kamdēļ nekūsti vēl?, Miku, steidzies mājup!

Sources

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003, 39. lpp.
Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 23. lpp.

Linguistic sectors

Formveidošana un vārddarināšana Personvārdi Sugasvārdi Locījumi

Lūdzam šajā tikšanās piedalīties visus dalībniekus! Vai vārds tikšanās locīts pareizi?

Question

Lūdzam šajā tikšanās piedalīties visus dalībniekus! Vai vārds tikšanās locīts pareizi?

Answer

Vārdam tikšanās lokatīva formas nav, un teikums būtu pārveidojams, piemēram: Lūdzam šajā tikšanās reizē piedalīties visus dalībniekus!

Atgriezeniskajiem lietvārdiem ir galotne -ās. Tie atvasināti no atgriezeniskajiem darbības vārdiem, izmantojot piedēkli -šan-:
tikties – tikšanās,
smieties – smiešanās,
tuvoties – tuvošanās.
Locīšanā atgriezeniskie lietvārdi ir defektīvi – tiem nav pilnas paradigmas: trūkst abu skaitļu datīva un lokatīva, kā arī daudzskaitļa instrumentāļa formu. Valodas praksē locījumu trūkums mēdz radīt grūtības, un nereti jāizvēlas cita veida konstrukcija:
~~šajā vienošanās lietotie saīsinājumi~~ – šīs vienošanās tekstā lietotie saīsinājumi, šajā vienošanās dokumentā lietotie saīsinājumi;
~~Guntis ļoti gatavojās šai uzstāšanai~~ – Guntis ļoti gatavojās šai uzstāšanās reizei, Guntis ļoti gatavojās, lai uzstātos.

Lūk, atgriezeniskā lietvārda tikšanās locīšanas paradigma.

	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs. Kas?	tikšanās	tikšanās
Ģenitīvs. Kā?	tikšanās	tikšanos
Datīvs. Kam?	–	–
Akuzatīvs. Ko?	tikšanos	tikšanās
Instrumentālis. Ar ko?	ar tikšanos	–
Lokatīvs. Kur?	–	–
Vokatīvs. –	tikšanās!	tikšanās!

Sources

Kalnača, A., Lokmane, I. Latvian Grammar. Rīga : University of Latvia Press, 2021, 92. lpp.
Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 366. lpp.
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 53. lpp.

Linguistic sectors

Locījumi Formveidošana un vārddarināšana

Kā rakstīt augstskolas divvārdu nosaukumu?

Question

Kā rakstīt augstskolas divvārdu nosaukumu?

Answer

Latvijas un citu valstu augstskolu divvārdu nosaukumos, kuros pirmais no vārdiem ir īpašvārds, otrais vārds arī ir rakstāms ar lielo sākumburtu.

Piemēram:
Daugavpils Universitāte;
Ventspils Augstskola;
Vidzemes Augstskola;
Klaipēdas Universitāte.
Piebilde: viens īpašvārds var sastāvēt no vairākiem leksiskiem komponentiem, piemēram, Vītauta Dižā Universitāte.

Sources

VVC LVEK 16.11.2011. sēdes protokols Nr. 15.

Linguistic sectors

Lielie sākumburti Īpašvārdi

Kā dēvējama neparastu, unikālu objektu krātuve, piemēram, vaska figūru muzejs?

Question

Kā dēvējama neparastu, unikālu objektu krātuve, piemēram, vaska figūru muzejs?

Answer

Šāda krātuve ir panoptiks.

Vārds panoptiks aizgūts no grieķu valodas pan ar nozīmi ‘viss’ un optikos ar nozīmi ‘redzams’. Panoptiks var būt vaska figūru muzejs, piemēram, Hamburgas panoptiks. Tāpat par panoptiku, arī brīnumistabu dēvē neparastu, arī kuriozu objektu krātuvi (vācu val. Wunderkammer).

Vācu valodas avotos paralēli nosaukumam Wunderkammer lietots arī nosaukums Kunstkammer, kurš latviešu valodā ir pazīstamāks un pārņemts kā aizguvums kunstkamera. Tas lietots arī, piemēram, „Enciklopēdiskajā vārdnīcā” (Rīga : Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991) ar skaidrojmu ‘vēsturisks nosaukums vēstures, mākslas, dabaszinātņu u. c. retumu kolekcijām un krātuvēm’.
Tomēr šis termins neatbilst latviešu valodas terminu veidošanas tradīcijām, kur cenšas izvairīties no ģermānismu aizgūšanas. Tā vietā piemērotāks būtu grieķu cilmes aizguvums panoptiks.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: panoptiks

Linguistic sectors

Vārda skaidrojums Aizguvumi

Valrieksta čaula vai čaumala?

Question

Valrieksta čaula vai čaumala?

Answer

Pareizi ir valrieksta čaula.

Viena no vārda čaula nozīmēm ir ‘ciets apvalks (sēklām, augļiem, pumpuriem)’. Savukārt vārda čaumala nozīme ir ‘ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai)’. Valodas praksē šie abi vārdi bieži tiek jaukti.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 215., 216. lpp.

Linguistic sectors

Vārda skaidrojums Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Language consultations: electronic database