Language consultations: electronic database

Lietvārds antirekords darināts, svešvārdam rekords pievienojot priedēkli ar pretstata nozīmi anti-, kurš norāda uz pretstatu, nesaderīgumu vai naidīgumu. Piemēram, antibakteriāls, anticiklons, antisanitārs, antonīmi.

Apzīmējot visaugstāko skaitliskās vērtības pakāpi pacientu skaita ziņā, būtu lietojams vārds rekords, taču tā vietā lietots vārds antirekords, droši vien izsakot nozīmi ‘par nevēlamu uzskatāma lielākā vērtība, kas parasti ievērojami pārspēj pēdējo fiksēto nevēlamo lielāko vērtību’, proti, lielais saslimušo skaits ir rekordliels, un tas vērtējams negatīvi, tātad semantiski vārda antirekords nozīme ir saprotama, taču no vārddarināšanas viedokļa tas uzskatāms par nevēlamu atvasinājumu.
No loģikas un valodas skaidrības viedokļa mēs ieteiktu lietot nevis vārdu antirekords, bet gan rekords.

Saliktā sakārtotā teikumā pirms sakārtojuma saikļa (bet, un, tomēr, taču, turpretim) ir liekams komats. Teikums Mans vārds ir Dana, un jau divus gadus esmu skolotāja ir salikts sakārtots teikums, kurā ir divas neatkarīgas teikuma daļas:
1) mans vārds ir Dana, teikuma priekšmets vārds, izteicējs ir Dana;
2) jau divus gadus esmu skolotāja, teikuma priekšmets nullformā (jeb ietvertais teikuma priekšmets) [es], izteicējs esmu skolotāja.

Partikula nē noliedz izteikumā pausto domu, un tā parasti lietojama, noliedzot iepriekš izteiktu pieņēmumu vai atbildot noliedzoši uz vispārējo jautājumu:
- Vai drīz iesim?
- Nē, man vēl daudz darāmā;
Tas laikam Andris. Nē, nav vis viņš.
Partikula ne noliedz kādu konkrētu vārdu teikumā vai aizstāj noliegtu predikātu (izteicēju):
Viņa ne ar vienu nesarunājas. Pat ar māti ne [nesarunājas];
Jānim patīk kriminālromāni, bet Annai ne [nepatīk];
Ticiet vai ne [neticiet] – ir pienākusi vasara!

Valentīna Skujiņa saka: „Rakstot vēstuli, latviešiem ir parasts tu un jūs attiecinājumā uz adresātu, t. i., personu, kurai tiek adresēta vēstule, rakstīt ar lielo sākumburtu (atšķirībā no angļu valodas, kur you rakstībā šāda paraduma nav).  Lielais sākumburts apliecina cieņu pret vēstules adresātu.” (Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga :  Zvaigzne ABC, 1999, 78. lpp.)

Stingri noteiktu normu, kā rakstīt tu un jūs citos dokumentos, izņemot lietišķo saraksti, latviešu valodā nav. Varētu teikt, ka tā ir savstarpēja vienošanās.
Ja jūs attiecināts uz vairākām personām (Kolēģi, jūs esat lieliski!), tas ar lielo sākumburtu nav rakstāms.

Ja tu vai jūs tiek lietots reklāmas tekstā, tad reklāmas veidotājs var rīkoties dažādi:
1)      lietot jūs, uzrunājot vairākas personas, un rakstīt ar mazo sākumburtu, jo rakstījumam ar lielo sākumburtu nav nekāda pamata;
2)      lietot tu vai jūs, uzrunājot vienu personu, un rakstīt to ar mazo sākumburtu, jo reklāmā nevēršas ne pie vienas konkrētas personas, tu vai jūs lietots vispārinātā nozīmē;
3)      lietot tu vai jūs, uzrunājot vienu personu, un rakstīt to ar lielo sākumburtu, jo reklāmā pausta personīga attieksme pret katru klientu, reklāma uztverama kā sava veida vēstule klientam.