Darbības vārdā izmēzt notiek pozicionāla skaņu pārmaiņa – asimilācija balsīguma ziņā. Balsīgais troksnenis z nebalsīgā t priekšā izrunājot kļūst nebalsīgs, proti, izrunājam un dzirdam [izmēst], tāpēc nereti šo darbības vārdu rakstām kļūdaini. Līdzīgas kļūdas sastopamas arī citu darbības vārdu nenoteiksmes formu rakstībā: birzt, grauzt, lūzt u. c.
Sources
Auziņa, I. Latviešu valodas fonētiski fonoloģiskie procesi un likumi. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 84. lpp.
Soida, E., Kļaviņa, S. Latviešu valodas inversā vārdnīca. Rīga : RaKa, 2000, 372. lpp.
Kāpēc politikā runā aplinkus – bieži dzirdams, ka politiskie spēkisliecas neatbalstīt (piemēram, ministru amata kandidātus), grasās darīt, neizjūt nepieciešamību iesaistīties?
Question
Kāpēc politikā runā aplinkus – bieži dzirdams, ka politiskie spēkisliecas neatbalstīt (piemēram, ministru amata kandidātus), grasās darīt, neizjūt nepieciešamību iesaistīties?
Answer
Dažkārt žurnālisti (arī paši politiķi) apzināti izvairās no konkrētām atbildēm – vieglāk taču ir pateikt grasās darīt, nevis dara vai darīs, sliecas neatbalstīt, nevis konkrēti – neatbalsta vai neatbalstīs.
Šādos gadījumos nav jāmin konkrēts darītājs, norises laiks vai atbildīgais. Izvairīšanās no konkrētas atbildes ir politiskās retorikas sastāvdaļa.