Līdz ar to, lai latviskais teksts būtu maksimāli nepārprotams, visdrošāk minēt abus nosaukumus – Eivisas jeb Ivisas sala.
Language consultations: electronic database
Līdz ar to, lai latviskais teksts būtu maksimāli nepārprotams, visdrošāk minēt abus nosaukumus – Eivisas jeb Ivisas sala.
Precīzs nosaukums ir Laimas borelioze.
Jautājums par slimības nosaukumu ik pa laikam kļūst aktuāls, arī komentāri par to presē ir bijuši. Piemēram, profesore B. Rozentāle 2006. gada 5. maijā laikrakstā „Diena” skaidrojusi: „Šī infekcijas slimība pirmo reizi aprakstīta ASV Laimas pilsētā, tādēļ pēc šīs pilsētas nosaukuma latviski to pieņemts saukt par Laimas, nevis Laima slimību. Līdzīgi kā Ebolas vīruss vai Rietumnīlas drudzis (pēc vietas nosaukuma).Tikai kādu laiku vēlāk atklāja Laimas slimības ierosinātāju – borēliju, ko nosauca šīs baktērijas atklājēja Burgdorfera vārdā. [..] Sabiedrības veselības aģentūras slimību klasifikatorā [..] lietots nosaukums – Laimas borelioze.”
„Jaunajā eponīmu vārdnīcā” atrodams cits skaidrojums: „Laima slimība, Laima borelioze – infekcija, ko izraisa baktērija borēlija, kuru pārnēsā ērces. No Laimas pilsētas (Lyme, ASV, Konektikutas štatā) nosaukuma.” Tieši tāpēc, neiedziļinoties precīzā pilsētas nosaukuma atveidē un, iespējams, izvairoties no latviešu valodā mulsinošā Laimas vārda, plaši tiek lietots otrs slimības nosaukums Laima borelioze.
LZA Terminoloģijas komisijas un Medicīnas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs Dr.habil. med. prof. M. Baltiņš paskaidroja: precīzs un pareizs nosaukums ir Laimas borelioze. Profesors gan atzina, ka patlaban arvien populārāks kļūst saliktenis laimborelioze. Iespējams, tieši tāpēc, ka rakstītāji nav pārliecināti par ģenitīva formu vārdkopterminā: Laima borelioze vai Laimas borelioze.
Mazās ASV pilsētas nosaukuma Lyme precīzs un pareizs atveidojums latviešu valodā patiešām ir Laima, ģenitīva locījumā – Laimas.
Slimība nav nosaukta senlatviešu dievības vārdā, taču dažkārt valodā šādas sakritības ir iespējamas.
- Bankava, B. Jaunā eponīmu vārdnīca. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 93. lpp.
Vai šie nosaukumi ir lokāmi?
Vai šie nosaukumi ir lokāmi?
No valodas viedokļa produkta nosaukumā Rīgas šampanietis vārds šampanietis nav rakstāms ar lielo burtu. Ja produkta nosaukums ir jāraksta vienā līnijā jeb secīgi, ieteicams aiz vārda šampanietis likt komatu – Rīgas šampanietis, bruts. Vārds bruts raksturo šampanieša veidu. Ja nosaukums grafiski ir izkārtots dažādās rindās, komats nav liekams. Turklāt no latviešu valodas viedokļa vārda bruts vietā tomēr būtu labāk rakstīt sausais – Rīgas sausais šampanietis.
Balzama nosaukumā arī nav pamata rakstīt vārdu melnais ar lielo sākumburtu. Nākamo vārdu aiz vietvārda trīs un vairākvārdu nosaukumos ar lielo sākumburtu raksta organizāciju un uzņēmumu nosaukumos, taču ne produktu nosaukumos. Tātad dzēriena nosaukums pareizi rakstāms Rīgas melnais balzams.
No valodas viedokļa visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi. Piemēram, Rīgas šampanietim pašlaik ir atlaide; Nopirku Rīgas melno balzamu ar upeņu garšu.
I. Freimane norāda: „Latviešu valodā pēc tradīcijas svešus īpašvārdus drīkst izrunāt ar pirmās zilbes uzsvaru neatkarīgi no uzsvara oriģinālvalodā. Ir atļauts paturēt arī oriģinālvalodas uzsvaru, tādā gadījumā šis uzsvars ir jāzina, turklāt tas jāsaglabā visos locījumos. Jāņem vērā, ka valodas lietotājam uzsvara lietošanā jābūt konsekventam – vienā un tajā pašā sarunā, lekcijā u. tml. nedrīkst izmantot atšķirīgus uzsvara atveides principus.” Arī „Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcā” noradīts, ka iespējami divi izrunas paralēlvarianti – pirmās zilbes uzsvars un oriģinālvalodas uzsvars.
- Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 430. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 921. lpp.
Divskaņa ei pirmais komponents e izrunājams šauri.
Jau „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir apgalvots, ka „divskaņa ei pirmais komponents e literārajā valodā ir izrunājams tikai kā šaurais patskanis”. Šāda divskaņa ei galvenā varianta izruna ir akceptēta arī citos pētījumos, piemēram, A. Lauas „Latviešu literārās valodas fonētikā”. Tieši tādu izrunu lielākoties dzirdam mutvārdu saziņā (arī TV un radio raidījumos). Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” piemēram, vietvārdu Freiburga, Leipciga izruna ir dota ar šauru pirmo komponentu.
- Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 26. lpp.
- Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne, 1969, 27. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 917. lpp.
