Pareizas ir abas vārda formas, tikai tām ir nelielas nozīmes nianses.
Laulība (vienskaitlī) – ‘reliģiskā ceremonijā vai valsts iestādē noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus’. Piemēram, stāties laulībā. Laulības sakraments. Laulības gredzens. Laulības dzīve. Noslēgt laulības līgumu. Laulības (daudzskaitlī) – ‘ceremonija, kurā noslēdz laulību’. Piemēram, svinīga laulību reģistrācija. Laulības baznīcā.
Language consultations: electronic database
Ja sakām, ka nākam no mājām, tad saprotams, ka nākam no sava mājokļa. Šī prievārdiskā savienojuma pamatā ir prievārds no ar vārdu mājas dsk. datīvā. Ja (iz)nākam no mājas, tātad (iz)nākam no kādas ēkas. Šajā gadījumā prievārds no tiek lietots ar lietvārdu ģenitīvā. Runājot par savām mājām, ierasts un loģisks ir vārda mājas ‘mājokļa’, nevis māja ‘ēkas’ izmantojums.
Konkrētajā teikumā būtu vēlams mainīt vārdu kārtību, lai vārds dzīvība tiktu lietots vienskaitlī: katastrofā dzīvību zaudēja 77 cilvēki. Taču ir iespējams pateikt arī: avārija paņēma daudz dzīvību, ar to domājot, ka daudzi cilvēki, zaudējot savu dzīvību, aizgāja bojā.
Dzīvība vsk. – ‘cilvēku, dzīvnieku un augu bioloģiskā eksistēšana (no to rašanās līdz nāvei)’. Piemēram, izglābt, apdraudēt dzīvību. Riskēt ar dzīvību. Atdot dzīvību par dzimteni. Dzīvības apdrošināšana. Vārds dzīvība pārsvarā tiek lietots vienskaitlī. Dažkārt jau tiek runāts, ka kaķim ir vairākas dzīvības, arī datorspēlēs izmanto jēdzienu vairākas dzīvības utt. Pēdējos gados latviešu valodā ir vērojamas būtiskas izmaiņas lietvārdu skaitļa formu lietojumā. „Daudzi atvasinājumi ar -ība, [..], kā arī abstraktu nojēgumu apzīmējumi, kuri latviešu valodniecībā tika uzskatīti par tradicionāliem vienskaitliniekiem un kuru lietojums daudzskaitlī tika kvalificēts kā novirze no literārās valodas normas, mūsdienās zaudē savu vienskaitlinieka statusu un tiek lietoti daudzskaitlī vai pat tikai daudzskaitlī: apdraudējumi, izaicinājumi, neatkarības, draudzības, izglītības, pieredzes, riski, politikas.”
- Latviešu valodas gramatika: koncepcija, prospekts, atsevišķu nodaļu pirmvarianti, diskusijas materiāli. Atb. red. I. Jansone. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2008, 170. lpp.
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 269. lpp.
man garšo apelsīnu un vīnogu sula;
viņš runā angļu un franču valodā.
- Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 47. lpp.
