Language consultations: electronic database

Itin bieži pulksteņa laika pierakstā starp stundas un minūšu rādītāju cipariem tiek lietots kols, par ieganstu tam minot elektronisko ierīču laikrāžu iestatījumus, jo kols lietots datoros, digitālajos pulksteņos, tālruņos utt. Šāds pieraksts latviešu valodā nav korekts, jo kolam ir pavisam citas funkcijas. Starp stundas, minūšu un sekunžu rādītāju cipariem ir liekams punkts:
tikšanās norunāta pulksten 12.00;
skrējējs finišēja tieši pulksten 14.25.30.

Reizēm jautāts: vai tad, ja līdzās datuma saīsinātajam pierakstam jānorāda arī pulksteņa laiks, pēdējā nedrīkstētu lietot kolu, lai tos atšķirtu, piemēram, 02.02.2022. 02:00? Arī šādā pierakstā nav iemesla atteikties no punkta starp stundu un minūšu rādītājiem, jo pieraksta formāts atspoguļo ierasto datuma un pulksteņa laika norādi – vispirms tiek nosaukts datums, pēc tam pulksteņa laiks –, tātad nerodas šaubas par to, kas ar ciparu grupām tiek apzīmēts.

Krīzes situācijā tiek sniegta humānā palīdzība.

Vārds humāns nozīmē ‘tāds, kura attieksmē pret citiem cilvēkiem izpaužas cieņa, atsaucība, iejūtība, sirsnība’, piemēram:
humāns cilvēks,
humāni mērķi.
Finansējums, preces, pakalpojumi vai tehniska palīdzība, kuru sniedz, lai atvieglotu cilvēku ciešanas krīzes situācijās, kas radušās pēc dabas katastrofām vai cilvēku radītiem konfliktiem, ir humānā palīdzība.
Vārds humanitārs pamata nozīmē ir ‘saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, šīm zinātnēm raksturīgs’, un tas nereti (iespējams, angļu valodas ietekmē) tiek lietots vārda humāns vietā. Plašāk par šo vārdu lietojumu sk.: https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/718.

Vārdu savienojumā pacelt jautājumu vārds pacelt ir semantiskais kalks – pēc citas valodas parauga pārņemta vārda nozīme. Semantiskos kalkus bieži aizgūst tēlainības dēļ, jo veidojas pārnestās nozīmes. Tā, piemēram, vārda pasvītrot konkrētā nozīme ‘pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu’ pēc satura un pēc attiecīgā tēla atbilst aizgūtajai nozīmei ‘uzsvērt, izcelt’ (krievu подчеркнуть, vācu unterstreichen).
Vārdu savienojuma pacelt jautājumu lietojums nav vēlams latviešu literārajā valodā, un tā vietā labāk lietot izvirzīt jautājumu, ierosināt jautājumu, aktualizēt jautājumu/problēmu u. tml.

Citvalodu vietvārdu nosaukumu atveide latviešu valodā ir Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas (LVEK) pārziņā. Par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā ir lemts vairākkārt.

2017. gadā izskatīti 30 pilsētu nosaukumi un 13 no tiem precizēti, piemēram:

Донецьк (latīņalfabētiskajā transliterācijā Donetsk), iepriekš Doņecka, ar šo lēmumu Donecka;

Миколаїв (latīņalfabētiskajā transliterācijā Mykolaiv), līdz tam Nikolajeva, ar lēmumu Mikolajiva;

Луганськ (latīņalfabētiskajā transliterācijā Luhansk), līdz tam Luganska, ar lēmumu Luhanska. (Viss izskatīto 30 pilsētu nosaukumu saraksts atrodams šeit.)

2019. gadā publicēta informācija par septiņu pilsētu nosaukumu atveidi. Jautājums 2018. gada novembrī atkārtoti ticis izskatīts pēc Ukrainas vēstniecības Latvijā aicinājuma.
Pēc šī lēmuma precizēti četri nosaukumi:

Запоріжжя (latīņalfabētiskajā transliterācijā Zaporizhzhia), līdz tam Zaporožje, ar lēmumu Zaporižja;

Кривий Ріг (latīņalfabētiskajā transliterācijā Kryvyi Rih), līdz tam Krivojroga, ar lēmumu Krivijriha;

Чернігів (latīņalfabētiskajā transliterācijā Chernihiv), līdz tam Čerņigova, ar lēmumu Čerņihiva;

Тернопіль (latīņalfabētiskajā transliterācijā Ternopil), līdz tam Ternopole, ar lēmumu Ternopiļa. (Viss izskatīto septiņu pilsētu nosaukumu saraksts atrodams šeit.)

2022. gadā papildināti LVEK lēmumi par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā un precizēti vēl trīs pilsētu nosaukumi:

Київ (latīņalfabētiskajā transliterācijā Kyiv), līdz šim Kijeva, ar lēmumu Kijiva;

Харків (latīņalfabētiskajā transliterācijā Kharkiv), līdz šim Harkova, ar lēmumu Harkiva;

Львів (latīņalfabētiskajā transliterācijā Lviv), līdz šim Ļvova, ar lēmumu Ļviva. (Viss izskatīto 30 pilsētu nosaukumu saraksts atrodams šeit.)

Jāpiebilst, ka izmaiņas vietvārdu atveidē allaž rūpīgi pārdomājamas, jo bieži nosaukumi vienā un tajā pašā formā pazīstami jau gadu simtiem un dažādi atveides varianti var radīt mulsumu un jukas. Ukrainas vietvārdu atveidē precizējumi aktualizēti, tuvinot atveidi ukraiņu valodas izrunai, kā arī ņemta vērā Ukrainas vēstniecības un sabiedrības iesaiste.

Tradicionālās atveides formas ir atļauts lietot, ja tas nepieciešams vēsturiskā konteksta dēļ.

Priekšvārds Renārs lokāms pēc 1. deklinācijas parauga (lietvārds, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s, piemēram, gandrs, peņuārs), un priekšvārds Andris lokāms pēc 2. deklinācijas parauga (lietvārds, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -is, piemēram, biķeris, cekuldūkuris, džemperis).
 

Īpašvārdi, proti, uzvārdi Akmens, Rudens, lokāmi tāpat kā sugas vārdi akmens, rudens.
Tie ir vieni no 2. deklinācijas lietvārdiem, kam nominatīvā un ģenitīvā ir galotne -s (akmens, asmens, mēness, rudens, ūdens, zibens), taču pārējās locījumu formas ir tādas pašas kā citiem 2. deklinācijas lietvārdiem ar galotni -is nominatīvā. Tātad personvārdi Renārs Akmens un Andris Rudens lokāmi šādi.