Valodas konsultācijas

Vai tilts var būt izgriežams?

Question

Vai tilts var būt izgriežams?

Answer

Tilts var būt izgriežams – tas ir tilts ar nekustīgiem balstiem un kustīgu posmu, kurš, griežoties attiecībā pret horizontālu asi, atveras, lai izlaistu cauri kuģus. Piemēram, izgriezt tiltu – ‘atvērt izgriežamo tiltu’.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 539. lpp.

Linguistic sectors

Tagadnes ciešamās kārtas lokāmie divdabji Termini Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, bet bijusī Padomju Savienība?

Question

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, bet bijusī Padomju Savienība?

Answer

Valsts nosaukumā Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika vārds Bijusī rakstāms ar lielo sākumburtu, jo šis vārds ietilpst valsts nosaukumā (tam ir īpašvārda nozīme).

Pēc lielo sākumburtu lietošanas noteikumiem ar lielo sākumburtu rakstāmi visi patstāvīgas nozīmes vārdi valstu nosaukumos un valstu savienību nosaukumos. Ja vārds bijusī neietilpst valsts nosaukumā, tas rakstāms ar mazo sākumburtu.

Linguistic sectors

Lielie sākumburti Mazie sākumburti Saliktie apdzīvoto vietu nosaukumi Īpašvārdi

Vai zinātnieks pēta vai pētī ezerus?

Question

Vai zinātnieks pēta vai pētī ezerus?

Answer

Abas formas ir pareizas: zinātnieks pēta vai pētī ezerus.

Vairākiem darbības vārdiem tagadnē ir iespējamas paralēlformas: tie lokāmi gan pēc otrās, gan pēc trešās konjugācijas parauga. Tādi ir darbības vārdi balēt, bālēt, cienīt, mērīt, pelēt, pētīt, rūsēt, sargāt, šķirstīt, svētīt, vēlēt*, veltīt, vēstīt, vētīt.
Locīšanā ieteicams izvairīties no jauktām paradigmām (es bālu un es bālēju, es vēstu un es vēstīju, es pētu un es pētīju u.tml.).

*Darbības vārds vēlēt atkarībā no locīšanas paradigmas tiek lietots ar atšķirīgu nozīmi: es vēlēju, tu vēlē, viņš vēlē lieto ar nozīmi ‘piedalīties vēlēšanās’, savukārt es vēlu, tu vēli, viņš vēl – ar nozīmi ‘teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos’.

Sources

Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 111.–113. lpp.
Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 550. lpp.

Linguistic sectors

Otrā konjugācija Trešā konjugācija Formveidošana un vārddarināšana

Kas ir pianisms, un vai tādu vārdu var lietot latviešu valodā?

Question

Kas ir pianisms, un vai tādu vārdu var lietot latviešu valodā?

Answer

Pianisms – ‘klavierspēles māksla’. Piemēram, pianisma veidi. Klasiskā pianisma skola. Pianisma zvaigžņu festivāls.

Arī no vārddarināšanas viedokļa pret vārdu pianisms nav iebildiumu, un vārds ar šādu nozīmi latviešu valodā ir iederīgs.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Svešvārdi Svešvārdi Pirmā deklinācija Vīriešu dzimte Termini Vārda skaidrojums

Zāļu blakusparādību risks paaugstinās vai zāļu blakusparādību risks palielinās?

Question

Zāļu blakusparādību risks paaugstinās vai zāļu blakusparādību risks palielinās?

Answer

Pareizi ir abi varianti.

Paaugstināties – ‘kļūt augstākam, arī lielākam’. Piemēram, temperatūra pakāpeniski paaugstinās, cenas paaugstinās. Palielināties – ‘kļūt lielākam, pieaugt’. Piemēram, produkcijas apjoms palielinājies divas reizes, palielinās darba ražīgums, palielinās izdevumi, palielinās slodze.

Sources

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 752., 766. lpp.

Linguistic sectors

Vienkāršā tagadne Vārda skaidrojums

Language consultations: electronic database