ģimene ir lolojusi piecus audžubērnus;
tauta ir daudz izcietusi;
pūlis ir mēģinājis iekļūt ēkā.
- Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 141. lpp.
This website uses Google Analytics cookies to help us better understand our users. You can accept or reject these cookies.
Vārdu debesu var izrunāt divējādi – gan ar šauro, gan plato patskani e.
Daudzskaitļa ģenitīvā sestās deklinācijas lietvārda formā debesu izruna laika gaitā ir mainījusies. „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir norādīts, ka formā debesu jālieto platā skaņa (pēc pozīcijas). A. Lauas „Latviešu literārās valodas fonētikā” teikts, ka praksē šajā formā bieži tiek lietots šaurais patskanis pēc analoģijas ar pārējām locījumu formām. 1970. gadā publicētajos Pareizrakstības komisijas atzinumos par pareizrunu ir doti paralēlvarianti, tie ir fiksēti arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”, kā pirmo minot variantu ar platajiem patskaņiem. Tātad literārās valodas norma mūsdienās pieļauj divējādu izrunu.
Pareizi ir vandaļi.
Vandaļi (lat. vandali(i) < ģerm.) – 1. ‘ģermāņu ciltis, kas m. ē. 5. gs. iebruka Romā, izlaupīja to un iznīcināja daudzus antīkās kultūras pieminekļus’; 2. ‘mežonīgi postītāji, kultūras iznīcinātāji’; 3. vandalis (angļu vandal) – dat. ‘programma, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbību’.
Arī normatīvajos avotos norādīts, ka vārds vandaļi rakstāms ar īsu -a-.