- Torgāns, J. Mūzikas terminu vārdenīte. Rīga : Zinātne, 2010, 26. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 156. lpp.
Language consultations: electronic database
Valodniecības un socioloģijas terminam pieļaujamas paralēlformas: padomisms // sovetisms; izņēmums ir attiecīgās zinātnes apakšnozares un tās pētnieka nosaukums – sovetoloģija un sovetologs.
„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” minētas šādas vārda atzīmēt nozīmes: 1. ‘pierakstīt, piezīmēt (ko piedzīvotu, konstatētu, novērotu u. tml., lai saglabātu, neaizmirstu)’; ierakstīt; reģistrēt; grafiski (ko) attēlot, fiksēt vai (uz ko) norādīt; iezīmēt (ar kādu zīmi)’; 2. ‘konstatējot (ko), norādīt, vērst uzmanību (uz to); arī minēt’; 3. ‘minēt, izcelt (piemēram, kāda nopelnus)’; 4. ‘svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.); pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu)’.
Līdzīgas vārda nozīmes norādītas arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”: 1. ‘īsi pierakstīt; ierakstīt, reģistrēt; attēlot; iezīmēt (ar zīmi)’; 2. ‘minēt, norādīt (runā, rakstos); izcelt, novērtēt’; 3. ‘svinēt’.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1972, 485.–486. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
Francijas (nu jau bijušā) prezidenta uzvārds latviešu valodā rakstāms Olands.
Saskaņā ar franču īpašvārdu atveides noteikumiem līdzskanis h un beigu patskanis e netiek atdarināts, tāpēc prezidenta uzvārds latviešu valodā ir atveidojams Olands. Lai gan www.letonika.lv norādīta uzvārda atveide Ollands, latviešu valodā Francijas prezidenta uzvārds nostiprinājās ar rakstību Olands, kas precīzāk atbilst franču īpašvārdu izrunai. Šādu prezidenta uzvārda rakstību (un attiecīgi izrunu) apstiprināja arī franču valodas speciālisti Latvijas Universitātē, Latvijas Kultūras akadēmijā un Francijas Kultūras centrā.
Latviešu valodā īpašvārdus atveido pēc izrunas, iekļaujot tos latviešu valodas gramatiskajā sistēmā. Juridiski šo normu nosaka Valsts valodas likuma 19. panta 3. daļa un Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”.
Ja sakām, ka nākam no mājām, tad saprotams, ka nākam no sava mājokļa. Šī prievārdiskā savienojuma pamatā ir prievārds no ar vārdu mājas dsk. datīvā. Ja (iz)nākam no mājas, tātad (iz)nākam no kādas ēkas. Šajā gadījumā prievārds no tiek lietots ar lietvārdu ģenitīvā. Runājot par savām mājām, ierasts un loģisks ir vārda mājas ‘mājokļa’, nevis māja ‘ēkas’ izmantojums.
