Language consultations: electronic database

Latviešu valodā skolēnus gan pārceļ nākamajā klasē, gan uz nākamo klasi.

20. gs., iespējams, pamatojoties uz J. Endzelīna ieteikumiem, par vairāk ieteicamu tika uzskatīta pārcelšana nākamajā (vai otrajā, trešajā u.tml.) klasē, taču mūsdienu valodas lietojumā šādi ierobežojumi vairs netiek ņemti vērā.

• Profesora Endzelīna atbildes. Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli 1933–1942. 3., elektroniskais izdevums. P. Kļaviņa priekšv. un rādītāji. Rīga : Eraksti, 2008, 84. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Pareizi ir izlēcējs.

Darītājvārdus – galvenokārt personu apzīmēšanai – atvasina no bezpiedēkļa verbu pagātnes celma, piemēram, lēc-u, lēc-ējs, lēc-ēja; pļāv-u – pļāv-ējs, pļāv-ēja; gāju – gāj-ējs, gāj-ēja.

Tātad izlēcējs (skrējējs, lējējs, smēlējs), nevis izlecējs.

Vārdam izlēcējs ir arī nozīme – ‘cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi’.

• Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 107. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 587. lpp.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 54. lpp.

• VVC LVEK 13.01.2016. sēdes protokola Nr. 47 5. §, lēmums Nr. 1-16/1.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 603. lpp.