Language consultations: electronic database

Vārdi Ziemsvētki un Ziemassvētki ir salikteņi. Salikteņus latviešu valodā darina, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdus, kā:
galvaskauss (galvas+kauss), saulesbrilles (saules+brilles), Ziemassvētki (Ziemas+svētki),
vai patstāvīgu vārdu celmus, kā:
galvgalis (galv+galis), saulgrieži (saul+grieži), Ziemsvētki (Ziem+svētki).

Latviešu valodā nereti līdzās funkcionē gan salikteņi, kuros pirmā komponenta galotne ir pilnīgi saglabāta (arī īsināta, piemēram, sētsvidus) un veic interfiksa funkciju (saulesstars), gan tādi salikteņi, kuros pirmā komponenta galotne ir elidēta (saulstars).
Iespējams, saliktenī Ziemsvētki vārdā ziemas galotne -as elidēta pēc analoģijas ar darinājumu Vasarsvētki, kur elidēta pirmā komponenta vasaras galotne -as.
Jāteic, mūsdienu valodas praksē, tostarp arī kalendārā un likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nostiprinājies saliktenis Ziemassvētki.

Tīksme ir ‘emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums’. Savukārt ‘tāds, kas izraisa tīksmi; tāds, kurā izpaužas tīksme’ ir tīksms vai tīksmīgs.

Vārds tīksme atvasināts no darbības vārda tikt. Tas ir 19. gadsimta beigu jaunvārds, kas darināts pēc vārda līksme parauga. No tā arī atvasinājumi tīksms, tīksmīgs, tīksmot, tīksmināt(ies).

Kā jāveido uzrunas forma no personvārdiem Gints, Inguss, Juris, Ingus, Elīna, Skaidrīte?

vokatīvs ir vienāds ar nominatīvu draugs!, dēls!, sniegs!;

vokatīvs ir bez galotnes:

lietvārdiem ar izskaņu -ājs, -tājs, -ējs, -nieks, -ums, -ēns, -iņš: skolotāj! kalēj! skolniek! kaķēn! bērniņ!,
dažiem citiem lietvārdiem: ābol!, ozol!, zēn!. Dažiem lietvārdiem vokatīvā iespējamas paralēlformas: tēvs! // tēv!,

vokatīvs ir bez galotnes visiem īpašvārdiem: Kaspar! Gint! Robert Janson!.

lietvārdiem ar galotni -is vokatīvā ir galotne -i: kaķi!, gulbi!, Andri! (formāli tas sakrīt ar akuzatīvu);
lietvārdiem ar galotni -s vokatīvs ir vai nu vienāds ar nominatīvu, vai bezgalotnes forma: akmens! // akmen!, rudens! // ruden!. Lietvārda suns vokatīva forma sakrīt ar nominatīvu: suns!;
deminutīviem ar izskaņu -ītis ir bezgalotnes formas: kaķīt!, gulbīt!, Kārlīt!;
dažiem lietvārdiem iespējamas paralēlformas: brāli! // brāl!, tēti! // tēt!, Pēter! // Pēteri!.

vokatīvā ir galotne -u: Edžu! Miku! lietu!.

4. un 5. deklinācijas lietvārdiem:

vokatīvs parasti sakrīt ar nominatīvu: Laura!, liepa!, puika!, zeme!, Liene!;
lietvārdiem ar izskaņām -iņa, -īte ir bezgalotnes forma: māsiņ!, Lauriņ!, saulīt!, Dacīt! ;
dažiem lietvārdiem vokatīvā iespējamas paralēlformas: māsa! // mās!, meita! // meit!, Līvija! // Līvij!, Elīna! // Elīn!, Kristīne! // Kristīn!, Skaidrīte! // Skaidrīt!.

6. deklinācijas lietvārdiem:

vokatīvs parasti sakrīt ar nominatīvu: sirds!, klints!. Tas attiecas arī uz personvārdiem, t.i., uzvārdiem.

Par atslēgas vārdiem sauc ‘vārdus vai vārdu grupas, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai’. Atslēgas vārdi ir raksturvārdi augstskolu noslēguma darbos, zinātniskās pētniecības darbos, zinātniskos rakstos utt.
Laika gaitā stabilas vārdkopas tiecas saplūst saliktenī, un tā noticis arī ar vārdkopu atslēgas vārds, kas saliktenī atslēgvārds atrodams gan Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā, gan „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” (sal., piemēram, arī atslēgas kauls – atslēgkauls). Valodas prakse gan rāda, ka vismaz pagaidām vārdkopa atslēgas vārds un saliktenis atslēgvārds funkcionē līdzās.  

Datuma pierakstā skaitliskā veidā vispirms norāda mēneša dienas kārtas skaitli ar diviem cipariem, tad mēneša kārtas skaitli ar diviem cipariem un tad – gada kārtas skaitli ar četriem cipariem.
Aiz katras ciparu grupas kārtas skaitļiem liek punktu.