Valodas konsultācijas

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt lasīt lekciju?

Question

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt lasīt lekciju?

Answer

Latviešu valodā lasīt lekciju ir stabils un saprotams vārdu savienojums, kura nozīme izriet no katra atsevišķā vārdkopas komponenta semantikas.

Viena no vārda lasīt nozīmēm ir ‘paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)’.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 603. lpp.

Linguistic sectors

Nenoteiksme Pārejošie darbības vārdi Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Vobleris, svārsteklis vai svārstreklāma?

Question

Vobleris, svārsteklis vai svārstreklāma?

Answer

LZA Terminoloģijas komisija iesaka lietot salikteni – svārstreklāma.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” minēts vārds svārsteklis, kas skaidrots: 1. ‘svārsts’; 2.‘reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; vobleris’. Piemēram, cenas svārsteklis, reklāmas svārsteklis. Savukārt 2011. gadā terminologi norādījuši: angļu wobbler – ‘cenu zīme vai reklāma, kuras stiprinājums kustas (svārstās)’ – latviešu valodā tulkojams kā svārstreklāma.

Sources

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krāj. Nr. 7. Atb. red. O. Bušs. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 185. lpp.

Linguistic sectors

Salikteņi Salikteņi Salikteņi Ceturtā deklinācija Termini

Akvatorijs vai akvatorija?

Question

Akvatorijs vai akvatorija?

Answer

Pareizi ir akvatorija.

Vārds akvatorija latviešu valodā ir sieviešu dzimtes vārds. Akvatorija – ‘noteikts ūdens virsmas rajons’. Piemēram, ostas akvatorija, jūras līča akvatorija.

Sources

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 47. lpp.

Linguistic sectors

Svešvārdi Svešvārdi Galotne Ceturtā deklinācija Sieviešu dzimte

Palielināta apetīte vai paaugstināta apetīte (attiecīgi arī pamazināta/samazināta apetīte vai pazemināta apetīte)?

Question

Palielināta apetīte vai paaugstināta apetīte (attiecīgi arī pamazināta/samazināta apetīte vai pazemināta apetīte)?

Answer

Lai gan var lietot abas vārdkopas – gan palielināta (pamazināta, samazināta), gan paaugstināta (pazemināta) apetīte, tomēr ieteicams ir variants palielināta (pamazināta, samazināta) apetīte.

Viena no vārda palielināt nozīmēm „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” ir ‘panākt, ka (kas) skaitliski kļūst lielāks’, savukārt „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” norādīta šāda nozīme – ‘panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk’.
Viena no paaugstināt nozīmēm – ‘palielināt (piemēram, kā skaitlisko vērtību)’. Vārda pamazināt nozīme – ‘padarīt (ko) mazāku; samazināt’.
Viena no vārda samazināt nozīmēm – ‘panākt, būt par cēloni, ka (kam), piemēram, skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks’.
Viena no vārda pazemināt nozīmēm – ‘panākt, ka (kas) samazinās; padarīt (ko) zemāku, mazāku’. Piemēram, pazemināt inflāciju, pazemināt cenu vairākām precēm, pazemināt prasības. Lai gan teorētiski var lietot abas divdabja formas, ieteicamāka ir vārdkopa palielināta (pamazināta, samazināta) apetīte, jo tā var būt gan liela, gan maza. Parasti par apetīti gan sakām – vai nu tā ir, vai tās nav.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
Latviešu literārās valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Pagātnes ciešamās kārtas lokāmie divdabji Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Vai, šķirot laulību, lietuviešu tautības sieviete var atgūt savu pirmslaulības uzvārdu?

Question

Vai, šķirot laulību, lietuviešu tautības sieviete var atgūt savu pirmslaulības uzvārdu?

Answer

Šķirot laulību, lietuviešu tautības sievietes var atgūt savu pirmslaulības uzvārdu.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā” ir norādīts, ka „lietuviešu tautības Latvijas iedzīvotājas var izmantot tiesības pēc laulībām saglabāt pirmslaulības uzvārdu vai atjaunot to pēc laulību šķiršanas. Tādā gadījumā šīs personas uzvārds beidzas ar attiecīgo neprecētas lietuviešu sievietes uzvārda izskaņu, piemēram, Aleknaite, Jucīte, Butkute.”

Sources

Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”, 81. punkts.

Linguistic sectors

Uzvārdi Īpašvārdi

Language consultations: electronic database