Language consultations: electronic database

Latviešu valodā skolēnus gan pārceļ nākamajā klasē, gan uz nākamo klasi.

20. gs., iespējams, pamatojoties uz J. Endzelīna ieteikumiem, par vairāk ieteicamu tika uzskatīta pārcelšana nākamajā (vai otrajā, trešajā u.tml.) klasē, taču mūsdienu valodas lietojumā šādi ierobežojumi vairs netiek ņemti vērā.

• Profesora Endzelīna atbildes. Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli 1933–1942. 3., elektroniskais izdevums. P. Kļaviņa priekšv. un rādītāji. Rīga : Eraksti, 2008, 84. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Lai norādītu, ka normatīvie akti ir spēkā, lietojams termins spēkā esība, nevis spēkā esamība, jo šai gadījumā nav runa par objektīvās realitātes un cilvēka apziņas sakarībām.

Lai novērstu terminoloģijā nevēlamo sinonīmiju un daudznozīmīgumu, LZA Terminoloģijas komisija 1990. gadā vārdus esamība un esība ir apstiprinājusi atšķirīgu terminu funkcijā: esamība – ‘matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas’; esība – ‘pastāvēšana, eksistence’, t.i., ja runa ir par to, ‘kas ir un kas nav’.

• Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 4. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 8. lpp.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 538. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 188. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 350. lpp.

• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Pareizi ir rezecēt.  

Verba rezecēt pamatā ir latīņu vārds resecare, kura saknē ir patskanis -e, tātad – rezecēt. Rezecēt ; med. – ‘veikt (kā) rezekciju’. Piemēram, rezecēt aizkuņģa dziedzeri.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 665. lpp.