Language consultations: electronic database

Vai vārdi puķkāposts un ziedkāposts ir latviešu literārās valodas vārdi?

Jā, tie abi ir sinonīmi latviešu literārajā valodā.
 

• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: puķkāposti

Vai mēs piedalāmies loterejā vai loterijā?

Mēs piedalāmies loterijā.
 

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 473. lpp.
• Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 429. lpp.

Kā pareizi: šajā, šai vai šinī mājā ir lielas istabas?

Latviešu literārajā valodā vietniekvārdam šī lokatīvā ir paralēlformas šajā, šai un šinī. Visas formas ir pareizas.
 

Locījums	Vīriešu dzimte		Sieviešu dzimte
N	šis	tas	šī	tā
Ģ	šā, šī	tā	šās, šīs	tās
D	šim	tam	šai	tai
A	šo	to	šo	to
I	(ar) šo	(ar) to	(ar) šo	(ar) to
L	šajā, šai, šinī	tajā, tai, tanī	šajā, šai, šinī	tajā, tai, tanī

Locījums	Vīriešu dzimte		Sieviešu dzimte
N	šie	tie	šīs, šās	tās
Ģ	šo	to	šo	to
D	šiem	tiem	šīm, šām	tām
A	šos	tos	šīs, šās	tās
I	(ar) šiem	(ar) tiem	(ar) šīm, šām	(ar) tām
L	šajos, šais, šinīs*	tajos, tais, tanīs**	šajā, šais, šinīs	tajās, tais, tanīs

• Nītiņa, D. Vietniekvārds (pronomens). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 434. lpp.
• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 125. lpp.
• Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 62. lpp.
• Kalnača, A. Morfoloģija. Latviešu valoda. Red. A. Veisbergs. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 71. lpp.
• Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 82. lpp.

Lūdzu, sazinieties ar mums! vai Lūdzu sazinieties ar mums! – kā pareizi?

Pareizi ir: Lūdzu, sazinieties ar mums!

• Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 343.–344. lpp.
• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 191. lpp.

Kā pareizi: susurs vai susuris?

Latviešu literārajā valodā pareizā forma ir susuris.

Latviešu valodas pareizrakstības normām atbilst forma susuris. Vārds susuris ir 2. deklinācijas lietvārds ar galotni -is, šo formu redzam arī susuru sugu nosaukumos: lielais susuris, mazais jeb lazdu susuris, meža susuris.
Latviešu valodā sastopami lietvārdi gan ar beigu daļu -urs – čiekurs, pumpurs, ņieburs –, gan -uris – puduris, puzuris, susuris.
Valodas praksē 1. deklinācijas lietvārds susurs sastopams ļoti bieži, tostarp arī deminutīva formā susuriņš, tātad ir vērojamas deklināciju formu svārstības.

• Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 774. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 289. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: susuris
• Latviešu valodas vārdnīcu serveris: susurs
• Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 360.–361. lpp.