Language consultations: electronic database

Tādos vārdos kā nav [nau], sev [seu], tev [teu] veidojas pozicionāls divskanis (šo procesu sauc par vokalizāciju) tādēļ, ka līdzskanis v nokļuvis vienā zilbē ar īsu iepriekšējo patskani.

Te jāņem vērā šo vārdu izcelsme, piemēram, vārds nav ir reducējums no vārda nevaid, pēcāk lietots formās neva, arī nava. Vārds sev radies no ģenitīva formas sevis, forma tev radusies pēc seniem vēsturiskiem pārveidojumiem (piemēram, senākos tekstos ir forma tevim u. tml.). (Sk. Karulis, K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. I sēj. Rīga : Avots, 1992, 620. lpp.; II sēj. Rīga : Avots, 1992, 175. lpp.) Tātad līdzskanis v mūsdienu formās šajos vārdos ir saglabājies no senākajām formām, un rakstībai rodams morfoloģisks pamats.

Vārds čau savukārt ir aizguvums, tā pamatā ir itāļu vārds ciao, ko lieto sveicienam neformālā saziņā. Itāļu valodā vārda beigās dzirdams o – [ˈtʃaːo]. Jau 20. gadsimta sākumā no itāļiem aizgūtais sveiciens izplatījies Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un citur, un mainījusies arī tā izruna, gala o kļūstot neskaidrākam, un šobrīd, piemēram, angļu valodā, šī vārda izruna tiek dota formā [ˈtʃaʊ]. (Angļu-latviešu vārdnīca. Sast. Kalniņa, Dz., Kičigins, E., Kvēle-Kvāle K. u. c. Rīga : Avots, 2007, 179. lpp.)

Latviešu valodā vārds čau ir sarunvalodā lietojams izsauksmes vārds, kurā skaidri dzirdams divskanis au līdzīgi kā dažos citos izsauksmes vārdos, piemēram, vau, au, ņau utt. Tā rakstībā lietot burtu v nav morfoloģiska pamata, un vārds rakstāms čau. Jāpiebilst, ka čau joprojām ir uzskatāms par sarunvalodas vārdu un lietojams neformālā saziņā – kā sasveicinoties, tā atvadoties.

Sarunvalodā humpala nozīmē ‘veikals, kurā pārdod lietotu apģērbu, apavus u. tml. preces’, arī ‘apģērbs, apavi u. tml., kas iegādāti lietotu preču veikalā vai saņemti humānās palīdzības veidā’. Vārds darināts no vārdu savienojuma humānā palīdzība. Jāatceras, ka humpala ir sarunvalodas vārds. Literārajā valodā sakāms lietotas preces, lietoti apģērbi, arī lietotu preču veikals.

Vārds humpala ir saīsinājumu saliktenis (abreviatūra), precīzāk, strupinājumsaliktenis – īsinājums, ko darina no sintaktiskas konstrukcijas vārdu (visu vai dažu) nošķeltiem segmentiem, neņemot vērā nedz zilbes, nedz morfēmu robežas. Derivāti (atvasinājumi) parasti iegūst sugasvārda pazīmes un parasti funkcionē valodā kā lokāmi vai nelokāmi lietvārdi, piemēram, santehniķis ← sanitārais tehniķis, būvmateriāli ← materiāli būvniecībai.

Grieķu izcelsmes vārddaļa -metrs (gr. metron ‘mērs’) tiek izmantota kā salikteņa otrā daļa dažādu mērinstrumentu nosaukšanai, piemēram, hronometrs, barometrs, eksponometrs, spidometrs. Pēc šāda principa veidojams arī pH mērinstrumenta nosaukums. Šāds nosaukums lietots terminu vārdnīcās, ko apstiprinājusi LZA Terminoloģijas komisija, piemēram, LZA Terminoloģijas komisijas izstrādātajā vārdnīcā „LZA TK Terminoloģija 7. Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas terminu vārdnīca”, J. Dolača izstrādātajā „Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīcā”.

Mērinstrumenta nosaukums var būt veidots arī ar elementu mērītājs, mēraparāts u. tml. Šādi parasti ir veidoti mērinstrumentu nosaukumi, kuru pirmais elements ir latviešu valodas vārds, piemēram, siltummērītājs; caurteces mērītājs; siltumenerģijas kontroluzskaites mēraparāts. Ar vārddaļu -metrs parasti ir aizgūtie mērinstrumentu nosaukumi, kuru pirmajā daļā arī ir citas valodas vārddaļa, piemēram, hronometrs, barometrs, eksponometrs.

Ir iespējams arī sinonīmisks aizguvuma un pašcilmes termina lietojums, piemēram, higrometrs, mitruma mērītājs. Tomēr, ja sistēmiski ar salikteņa beigu daļu -metrs darināts mērinstrumenta nosaukums nozarē ir nostiprinājies kā termins, nebūtu vajadzības to aizstāt ar latvisku vārdkopu, piemēram, zinātniskā tekstā, nosaucot mērinstrumentu, rakstīt atmosfēras spiediena mērītājs, nevis barometrs vai aprakstā par automašīnām terminu spidometrs aizstāt ar ātruma mērītājs. Aizgūtais saliktenis mērinstrumenta nozīmē kā termins ir konkrētāks un nepārprotamāks.

Vārdkopa tomēr var variēties un ir aprakstoša. Arī angļu termina flow meter ekvivalenti latviešu valodā var būt gan patēriņa mērītājs, gan caurplūdes mērītājs vai plūsmas mērītājs, arī caurteces mērītājs.

Tā kā pH mērītāja nosaukumu veidojošā salikteņa sākumdaļa ir burtkopa, nevis vārds, mērinstrumenta nosaukums rakstāms ar defisi – pH-metrs. Vārdu mērītājs šī mērinstrumenta nosaukšanai var lietot sarunvalodā vai aprakstoši, piemēram, pH mērītājs ir pH-metrs.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārda notecēt lietojums ar nozīmi ‘pārstāt būt spēkā, izbeidzoties iepriekš noteiktam laikposmam’ uzskatīts par literāru, savukārt „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” šādam lietojumam jau ir sarunvalodas atzīme. Uz to, ka konstrukcija notecējis laiks ir kalkēta, norādīts arī „Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmatā”.

Lai gan vārdkopa notecējis termiņš sastopama ne tikai Civillikumā, bet arī citos tiesību aktos, labā literārajā latviešu valodā ieteicams rakstīt pēc pilnvaras termiņa beigām.

Kā raksta latviešu valodas slenga pētnieks, viens no „Latviešu valodas slenga vārdnīcas” autoriem Ojārs Bušs, ģermāņu cilmes barbarismi valodas pētniekus satraukuši jau kopš 18. gadsimta. (Bušs 2008, 380–385) Sevišķi 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā vērojama sevišķa neiecietība pret vācu cilmes aizguvumiem, kas arī skaidrojams ar vēsturisko situāciju. Tā kā 20. gadsimta 60.–80. gados krievu valodu uzskatīja par krietni nopietnāku draudu latviešu valodai, senāku vācu cilmes aizguvumu prestižs kopumā cēlās, vājinājās emocionāli negatīvā attieksme pret tiem. Tiesa gan, lielākā daļa šo vārdu joprojām tika uzskatīta par barbarismiem, nevis literārās valodas vārdiem.

Ģermānisms foršs (arī apstākļa vārda formā forši) sastopams literatūrā jau vismaz kopš 19. gadsimta beigām (piemēram, Viļa Lāča, Augusta Deglava, Lijas Brīdakas darbos), protams, tas parasti lietots sarunvalodas attēlojumā, tomēr vārda lietojums rāda, ka latviešu valodā tas aktuāls jau noteikti vairāk nekā gadsimtu. O. Bušs vārdu foršs minējis kā visbiežāk lietoto ģermānismu gan 1980., gan 2005. gadā, slenga vārdnīcā arī fiksēti piemēri jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem. (Bušs 1982, 126–131; Bušs 2005, 39–46; Bušs, Ernstsone 2006, 158–159)

Dažādos avotos ir norādīts, ka foršs ir neliterārs vārds, kas lietots vairāku literārās valodas vārdu vietā, piemēram, Melita Stengrevica raksta:
„[..] foršs, forši kvalificējams par neliterāra elementa izmantojumu literārajā valodā, un tā lietojuma kvantitatīvie rādītāji un plašais semantiskais spektrs tikai apliecina neliterārā valodas slāņa agresīvo raksturu – tā tieksmi izskaust vārdu sinonīmiskos resursus un pat mazināt valodas leksisko bagātību izmantojumu.” (Stengrevica 2006, 37–42)
Arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdam foršs ir atzīme neliterārs. Jānis Kušķis 2007. gadā publicējis rakstu ar daudziem literārās valodas vārdiem, kuru vietā sarunvalodā lietots vārds foršs, piemēram, jauks, jautrs, patīkams, rūpīgs, skaists, stilīgs un citi.

Publicistikas stils, ko lieto plašsaziņā, tātad arī televīzijas un radio raidījumos, sociālajos medijos, pieļauj sarunvalodas stila elementus, tomēr plašsaziņā lietotā valoda neapšaubāmi ietekmē valodas lietojumu sabiedrībā: kāda vārda lietošana medijos veicina un nostiprina tā lietošanu valodā. Sarunvaloda publicistikas stilā tiek izmantota, lai mazinātu oficiālumu un uzrunātu adresātu. Nosaukums (arī pasniegšanas veids u. c.) var būt līdzeklis, kas piesaista mērķauditorijas uzmanību. Ņemot vērā plašsaziņas līdzekļu ietekmi uz valodas kvalitāti un to izglītojošo funkciju, būtu vēlams izvērtēt lietotos vārdus, lai neieviestu latviešu valodā nevēlamus aizguvumus.

Kā akadēmiskās un populārzinātniskās publikācijās, tā latviešu valodas vārdnīcās vārds foršs (apstākļa vārda formā forši) ir atzīts par neliterārās leksikas vārdu, kura vietā atkarībā no konteksta iespējams izvēlēties kādu no atbilstošajiem literārās valodas vārdiem, piemēram, aizraujošs, apbrīnojams, brīnišķīgs, debešķīgs, enerģisks, interesants, jauks, labs, kolosāls, krāšņs, lielisks, nevainojams, satriecošs, spožs, varens.