Valodas konsultācijas

Vai cilvēks patlaban dien vai dienē bruņotajos spēkos?

Kā labāk: ierobežojumi atceļas vai ierobežojumi tiek atcelti?

Kā labāk: šīs te olas vai šīs olas ir krāsotas sīpolu mizās?

Vai priecīgu satraukumu rada tuvojošie vai tuvojošies svētki?

Question

Vai priecīgu satraukumu rada tuvojošie vai tuvojošies svētki?

Answer

Priecīgu satraukumu rada tuvojošies svētki.

Lokāmajiem darāmās kārtas tagadnes divdabjiem (ar piedēkli -oš-, piemēram, dziedošs cīrulis, plaukstošie pumpuri, ziedošā pļava) iespējamas ne tikai formas, kas tiek veidotas no tiešajiem darbības vārdiem, kā dziedāt, plaukt, ziedēt, bet arī atgriezeniskās formas, kuras tiek veidotas no atgriezeniskajiem darbības vārdiem, kā kustēties, tuvoties. Atgriezeniskajiem divdabjiem ir t. s. nepilnās jeb defektīvās paradigmas: tiem nav nenoteikto un noteikto galotņu šķīruma, trūkst vairāku locījumu formu gan vīriešu, gan sieviešu dzimtē, turklāt vairākās formās ir vērojama formu homonīmija, proti, tās sakrīt.

Aplūkosim paradigmu divdabim, kas veidots no atgriezeniskā darbības vārda tuvoties:

Locījums	Vienskaitlis		Daudzskaitlis
Locījums	vīriešu dzimte	sieviešu dzimte	vīriešu dzimte	sieviešu dzimte
Nominatīvs. Kas?	–	–	tuvojošies	tuvojošās
Ģenitīvs. Kā?	–	tuvojošās	tuvojošos	tuvojošos
Datīvs. Kam?	–	–	–	–
Akuzatīvs. Ko?	tuvojošos	tuvojošos	tuvojošos	tuvojošās
Instrumentālis. Ar ko?	(ar) tuvojošos	(ar) tuvojošos	–	–
Lokatīvs. Kur?	–	–	–	–
Vokatīvs. –	–	–	tuvojošies!	tuvojošās!

Valodas praksē šo divdabju lietošana reizumis sagādā grūtības trūkstošo formu dēļ, un lietojumā vērojamas kļūdas. Valodas kultūrā arī ieteikts izvairīties no pārliecīga atgriezenisko divdabju lietojuma, lai tekstu nepadarītu pārāk smagnēju.

Sources

Kalnača, A. Morfoloģija. Latviešu valoda. Red. A. Veisbergs. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 93. lpp.
Kalnača, A. Atgriezenisko divdabju lietojums latviešu valodā. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 15. Atb. red. I. Lokmane. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2020, 92.–105. lpp.

Linguistic sectors

Tagadnes darāmās kārtas lokāmie divdabji Atgriezeniskie darbības vārdi Stils un literārā norma

Vai vijole ir futlārī vai futrālī?

Question

Vai vijole ir futlārī vai futrālī?

Answer

Vijole ir futrālī.

Vārds futrālis latviešu valodā aizgūts no vācu valodas vārda Futteral, un tā pamatā ir viduslatīņu vārds fotrale.
Arī krievu valodā vārds aizgūts no vācu valodas, taču tajā notikusi metatēze – skaņu pārstatījums –, un tas rakstāms футляр. Krievu valodas ietekmē radušās svārstības vārda rakstībā un izrunā latviešu valodā.

Abu vārdu lietojums latviešu valodā konkurē jau kopš 19. gadsimta: vārds futrālis periodikā atrodams kopš četrdesmitajiem, savukārt futlāris – kopš sešdesmitajiem gadiem. Atrodams arī vārds futerālis (arī futeralis) – tas fiksēts gan periodikā, gan Krišjāņa Valdemāra „Krievu-latviešu-vācu vārdnīcē” un arī Rūdolfa Blaumaņa daiļradē.

Inta Freimane raksta: „Visnozīmīgākie valodas kultūrā ir leksiskie kalki, kam receptorvalodā (aizgūšanas brīdī vai vēlāk) ir leksiski semantiski ekvivalenti: tas nozīmē, ka receptorvalodā ir pazīstama kalka nosauktā reālija. Šādu kalku aizgūšanas lietderība ir apšaubāma.”

Vārds futrālis ir aizguvums no vācu valodas, leksiskais kalks, kuram līdzās latviešu valodā pēcāk nostājies tās pašas reālijas apzīmējums, kas aizgūts no krievu valodas. Ja valodā jau pastāv viens aizguvums, tad jauna tās pašas nozīmes aizguvuma ienākšanas lietderība ir apšaubāma. Tas sakāms arī, piemēram, par vārdiem birojs un ofiss: vārds birojs ir senāks aizguvums no franču valodas vārda bureau, savukārt ofiss – jaunāks aizguvums no angļu vārda office, tāpēc latviešu valodā ieteicams lietot senāko aizguvumu birojs.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 257. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca: futrālis
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: futrālis
Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 234. lpp.
Vasmer, Max von. Etimologicheskij slovar' russkogo jazyka. Tom 4. Moskva : Astrel’, ACT, 2004, 212. lpp.
Waldemar, K. Kreewu-latweeschu-wahzu wardnice. Moskva : Ministerstvo narodnogo prosveschenija, 1872, 634. lpp.
Kuzina, A. Rūdolfa Blaumaņa valodas vārdnīca. Rīga : Madris, 2019, 54. lpp.

Linguistic sectors

Pareizrakstība Sugas vārdi Ģermānismi

dienēt (II konj.)		dienēt (III konj.)
es dienēju	mēs dienējam	es dienu	mēs dienam
tu dienē	jūs dienējat	tu dieni	jūs dienat
viņš, viņa dienē	viņi, viņas dienē	viņš, viņa dien	viņi, viņas dien

Language consultations: electronic database