Valodas konsultācijas

Hotelis vai hostelis?

Question

Hotelis vai hostelis?

Answer

Pareizi ir abi vārdi, tikai katram no tiem ir atšķirīga nozīme.

Hotelis – ‘viesnīca’. Piemēram, jauns un moderns hotelis. Dzīvot pieczvaigžņu hotelī. Vārda cilme: no franču hôtel.
Hostelis – ‘lēta apmešanās vieta ar kopīgu virtuvi, labierīcībām u. tml.; jauniešu viesnīca’. Vārda cilme: no angļu hostel.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Līdzskaņi Svešvārdi Līdzskaņi Svešvārdi Otrā deklinācija Vīriešu dzimte Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums

Vai personvārdu atveidē jāiekļauj tituli un akadēmiskie grādi?

Question

Vai personvārdu atveidē jāiekļauj tituli un akadēmiskie grādi?

Answer

Personvārdu atveidē nav iekļaujami un Latvijā izdotos personu apliecinošos dokumentos nav norādāmi tituli un akadēmiskie grādi (barons, firsts, brīvkundze, Dr. u. tml.).

Sources

VVC LVEK 11.09.2013. sēdes protokola Nr. 29 1. §.

Linguistic sectors

Citvalodu personvārdi Īpašvārdi

Kā pareizi rakstīt: Briseles kāposti vai briseles kāposti?

Question

Kā pareizi rakstīt: Briseles kāposti vai briseles kāposti?

Answer

Pareizi ir Briseles kāposti.

Vietvārdi neatkarīgi no to sugasvārdiskās nozīmes rakstāmi ar lielo sākumburtu. Tā kā Brisele ir vietvārds, nav pamata nosaukumā Briseles kāposti vārdu Brisele rakstīt ar mazo sākumburtu. Ir īpašvārdi, kuri latvieši valodā ir tiktāl apelativējušies (zaudējuši īpašvārdu nozīmi), ka tos vairs neraksta ar lielo sākumburtu, tāda, piemēram, ir visiem labi zināmā alpu vijolīte. Par Briseles kāpostiem patlaban to gan vēl nevar teikt.

Linguistic sectors

Apdzīvoto vietu nosaukumi Lielie sākumburti Pārtikas preču nosaukumi Īpašvārdi Vārdu saskaņošana

Kā raksta grieķu īpašvārdu – Kleio, Klio vai Klīo?

Question

Kā raksta grieķu īpašvārdu – Kleio, Klio vai Klīo?

Answer

Pareizi ir Klīo.

Sengrieķu mitoloģijas mūzas vārda rakstība Klīo (gr. Kleiō) ir pareizs un precīzs izrunas atveidojums. Tā kā divskaņi grieķu valodā sāka izzust jau ap 2. gs. p. m. ē, pēc tam šī vārda izrunā nostiprinājās garais -ī-. Šāda forma jau ir minēta „Latvijas padomju enciklopēdijā” un „Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā” – tātad rakstība un izruna Klīo uzskatāma par tradīciju.

Sources

Latvijas padomju enciklopēdija. 10₂ sēj. Galv. red. P. Jērāns. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988, 291. lpp.
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 360. lpp.

Linguistic sectors

Garie patskaņi Citvalodu personvārdi Īpašvārdi Garie un īsie patskaņi

Vai vārdu dzīvība var lietot daudzskaitlī (teik. „Katastrofā 77 cilvēki ir zaudējuši dzīvības”)?

Question

Vai vārdu dzīvība var lietot daudzskaitlī (teik. „Katastrofā 77 cilvēki ir zaudējuši dzīvības”)?

Answer

Konkrētajā teikumā būtu vēlams mainīt vārdu kārtību, lai vārds dzīvība tiktu lietots vienskaitlī: katastrofā dzīvību zaudēja 77 cilvēki. Taču ir iespējams pateikt arī: avārija paņēma daudz dzīvību, ar to domājot, ka daudzi cilvēki, zaudējot savu dzīvību, aizgāja bojā.

Dzīvība vsk. – ‘cilvēku, dzīvnieku un augu bioloģiskā eksistēšana (no to rašanās līdz nāvei)’. Piemēram, izglābt, apdraudēt dzīvību. Riskēt ar dzīvību. Atdot dzīvību par dzimteni. Dzīvības apdrošināšana. Vārds dzīvība pārsvarā tiek lietots vienskaitlī. Dažkārt jau tiek runāts, ka kaķim ir vairākas dzīvības, arī datorspēlēs izmanto jēdzienu vairākas dzīvības utt. Pēdējos gados latviešu valodā ir vērojamas būtiskas izmaiņas lietvārdu skaitļa formu lietojumā. „Daudzi atvasinājumi ar -ība, [..], kā arī abstraktu nojēgumu apzīmējumi, kuri latviešu valodniecībā tika uzskatīti par tradicionāliem vienskaitliniekiem un kuru lietojums daudzskaitlī tika kvalificēts kā novirze no literārās valodas normas, mūsdienās zaudē savu vienskaitlinieka statusu un tiek lietoti daudzskaitlī vai pat tikai daudzskaitlī: apdraudējumi, izaicinājumi, neatkarības, draudzības, izglītības, pieredzes, riski, politikas.”

Sources

Latviešu valodas gramatika: koncepcija, prospekts, atsevišķu nodaļu pirmvarianti, diskusijas materiāli. Atb. red. I. Jansone. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2008, 170. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 269. lpp.

Linguistic sectors

Daudzskaitlis Vienskaitlis Vārda skaidrojums Stils un literārā norma

Language consultations: electronic database