Language consultations: electronic database

Latviešu valodā ir pārejoši (transitīvi) un nepārejoši (intransitīvi) darbības vārdi. Pārejoši darbības vārdi nosauc darbību, kas vērsta uz objektu akuzatīvā (jautājums Ko?) bez prievārda, piemēram:
lasīt grāmatu;
redzēt māju;
zīmēt portretu.
Nepārejoši darbības vārdi nosauc darbību, kas nav vērsta uz objektu akuzatīvā:
gulēt;
priecāties;
sazināties.

Arī darbības vārds komunicēt ir nepārejošs darbības vārds, tātad ar to nevajadzētu lietot kādu objektu akuzatīvā:
nevis komunicēt informāciju, bet informēt, sniegt informāciju;
nevis komunicēt pētījuma rezultātus, bet izplatīt pētījuma rezultātus, nodot pētījuma rezultātus;
nevis komunicēt uzņēmuma zīmolu, bet reklamēt zīmolu, vēstīt par zīmolu.

Vārda personalitāte lietojums ar nozīmi ‘personība’, visticamāk, skaidrojams ar angļu valodas ietekmi (angļu val. personality – ‘personība’). Tiesa gan, aizguvums sākotnēji, domājams, ienācis no vācu valodas vārda Personalität, un vēl 20. gs. 30. gados arī ir sastopams ar šādu nozīmi. Nu tas latviešu valodā atgriezies, taču mūsdienās nebūtu vēlams ar vārdu personalitāte aizstāt vārdu personība, kas savukārt latviešu valodā sastopams jau vismaz kopš 19. gadsimta 70. gadiem.

Vārds pašreiz darināts no vārdiem [šajā] pašā reizē. Valodas praksē bieži sastopamais aplamais vārds patreiz, iespējams, radies kontaminācijā* no vārdiem patlaban un pašreiz. Latviešu literārajā valodā lietojams vārds pašreiz.

*Kontaminācija ir valodas vienību mijiedarbība (piemēram, formu, tuvu nozīmju dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība.

Ukraiņu latīņalfabētiskās transliterācijas sistēmu Ukrainas Ministru kabinets apstiprinājis 2010. gadā (sk. Про впорядкування транслітерації українського алфавіту латиницею = Pro vporiadkuvannia transliteratsii ukrainskoho alfavitu latynytseiu. Pieejams: https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/55-2010-%D0%BF#Text). Transliterācija ir vienas valodas, vienas grafētikas sistēmas burtu un burtkopu rakstījuma atveidošana ar atbilstošiem citas sistēmas burtiem un burtkopām. Ukraiņu latīņalfabētiskās transliterācijas sistēmā burts г transliterējams ar h (piem., ukraiņu personvārds Богдан latīņalfabētiskajā transliterācijā ir Bohdan), savukārt ґ transliterējams ar g (attiecīgi Ґалаґан – Galagan). Šī latīņalfabētiskās transliterācijas sistēma tiek lietota starptautiski, un pēc līdzīgiem principiem ukraiņu vārdi tiek atveidoti arī citās valodās. Līdz 1991. gadam ukraiņu valodas vārdi latīņalfabētiskajā sistēmā tikuši pārcelti, vadoties pēc izrunas krievu, nevis ukraiņu valodā. Tādējādi arī latviešu valodā ienācis nu jau vārda vēsturiskais atveides variants golodomors.

Fonētikā (zinātnē, kas apraksta skaņas) ar ukraiņu burtu г apzīmēto skaņu raksturo vai nu kā faringālu berzeni [ʕ] (kas atkarībā no pozīcijas pārtop nebalsīgā [ɦ] vai [x]), vai arī, pēc citu pētnieku domām, kā glotālu berzeni [ɦ]. Krievu valodā šādas skaņas nav (krievu vārdu голод izrunā citādi), toties citās slāvu valodās gan ir fonētiski tuva skaņa, ko apzīmē ar [x]. Savukārt ar burtu g latviešu valodā tiek atveidots ukraiņu ґ, kas atbilst skaņai, ko fonoloģijā apraksta kā balsīgu velāru eksplozīvu slēdzeni.

Taisnība, vārdu голод un холод pirmās skaņas ukraiņu valodā ir dažādas, taču latviešu valodā tās atveidojamas ar vienu un to pašu burtu h. Ukraiņu valodas skaņas šajā ziņā nav vienīgās – līdzīgi tiek atveidotas arī citu valodu skaņas.

Valsts valodas centra Latviešu ekspertu komisija 2023. gada 8. februāra sēdē lēmusi, ka Ukrainas nacionālās traģēdijas (padomju varas 1932.–1933. gadā mākslīgi izraisītā bada) nosaukums (ukraiņu голодомóр) latviešu valodā atveidojams formā holodomors atbilstoši šā vārda izrunai ukraiņu valodā.

Saskaņā ar latviešu valodas gramatikas (morfonoloģijas) likumiem, lai novērstu patskaņu sablīvējumu morfēmu (piedēkļa vai saknes un galotnes) sadurā, aiz patskaņiem un divskaņiem gan darbības vārdu, gan lietvārdu galotnes priekšā vienmēr ir skaņa un attiecīgi burts j, piemēram, slēpoju (no vārda slēpot – slēpo-u),  viju (no vārda vīt – vī-u), pļauja (no vārda pļaut – pļau-a), sēja (no vārda sēt – sē-a). Tāpat arī aizgūtos sugasvārdos bakaleja, demokrātija, konditoreja, matērija, policija, sinonīmija, valstu un kontinentu nosaukumos Austrālija, Austrija, Āzija, Itālija, Mumbaja, augu nosaukumos hortenzija, peonija, sieviešu personvārdos Annija, Emīlija, Marija u. c.

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija šo jautājumu ir skatījusi 2023. gada 8. februārī un lēmusi, ka  personvārdi ar izskaņām -ia un -ea bez līdzskaņa j pirms galotnes a latviešu valodā rakstāmi tikai gadījumos, kad to pieļauj attiecīgās svešvalodas īpašvārdu atveides noteikumi. Šādu formu izvēle nav atbalstāma gadījumos, kad personvārds tiek brīvi izvēlēts. Šādās situācijās personvārdi rakstāmi ar tradicionālajām izskaņām/finālēm -ija vai -eja, lai izvairītos no neērtībām to lietojumā. Proti, nav vairojamas tādas atkarīgo locījumu formas kā dat. Mariai, Sofiai, Viktoriai, akuz. Mariu, Sofiu, Viktoriu u. tml., kas deformē latviešu valodas fonētisko sistēmu atšķirīgas izrunas dēļ, kā arī gramatisko struktūru svārstīgas uzsvara vietas un īpatnējas locīšanas paradigmas dēļ.