Language consultations: electronic database

Abi vārdi – gan štrauss, gan strauss – ir atzīstami par barbarismiem, ko pareizā latviešu valodā nebūtu ieteicams lietot.

Latviešu valodā būtu jāsaka bēru pušķis. Vārdi štrauss un strauss ir aizgūti no vācu valodas (der Strauss ar nozīmi ‘pušķis’).

Jelgavas iedzīvotāji ir jelgavnieki.

Veidojot Latvijas iedzīvotāju nosaukumus, tradīcija nosaka, ka personu nosaukumus ar izskaņām -nieks, -niece, -nieki lieto Kurzemes, Zemgales rietumu un Vidzemes rietumu (ja vietvārds beidzas ar -ži) izlokšņu pārstāvji. Pārējā Latvijas teritorijā iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -ietis, -iete. Minētie personu nosaukumi pēc dzīves vai dzimtās vietas ieviesušies literārajā valodā ar tām izskaņām, kādas sastopamas attiecīgajās izloksnēs, tāpēc nav nekādas vajadzības mainīt šo nostiprinājušos tradīciju. Turklāt nevajadzētu uztvert izskaņu -nieks, -niece, -nieki kā atsevišķu vārdu ar negatīvu ekspresiju.

Literārās valodas vārds ir plankums. Pleķis ir sarunvalodas vārds.

Plankums – ‘citādas krāsas, citāda apgaismojuma laukums uz (kā) virsmas’. Piemēram, eļļas plankums uz apģērba, plankumi uz ādas, gaismas plankumi uz sienas.
Pleķis ar nozīmi ‘plankums’ ir ģermānisms, kas joprojām ir sastopams sarunvalodā, bet literārajā valodā nebūtu ieteicams.

Organizācijas nosaukums „Daugavas vanagi” ir uzskatāms par simbolisko nosaukumu, un to raksta pēdiņās, kursīvā vai citā grafiskā izcēlumā. Ar lielo sākumburtu simboliskajā nosaukumā ir rakstāms pirmais vārds.

Daugavas vanagi (bez attiecīga grafiska noformējuma) kā attiecīgās organizācijas biedru nosaukums ir tikpat simbolisks kā pašas organizācijas nosaukums un var radīt tikpat lielus pārpratumus un nevajadzīgas asociācijas ar konkrēto putnu sugu kā pats organizācijas nosaukums, tāpēc ieteikums būtu arī organizācijas biedru apzīmēšanai lietot kādu grafisku noformējumu, piemēram, sapulcējušies „Daugavas vanagi” u. tml.