Language consultations: electronic database

Abi teikumi ir pareizi.

Abi vārdi – iepriecināt un priecēt – minēti gan „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, gan „Latviešu valodas vārdnīcā”, turklāt bez jebkādām norādēm, kas liecinātu par šo vārdu īpašu stilistisko nokrāsu, piemēram, ka tie būtu lietojami tikai sarunvalodā vai ar kādiem citiem ierobežojumiem. Vārda iepriecināt nozīme „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir ‘panākt, ka (kāds) priecājas; izraisīt, sagādāt prieku (kādam)’. Piemēram, Alvīnei pat patika divus vīra cilvēkus iepriecināt ar ēdienu dažādību un zināmu izsmalcinātību. Arī „Latviešu valodas vārdnīcā” vārda iepriecināt nozīme ir skaidrota līdzīgi – ‘padarīt (kādu) priecīgu, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni, ka (kāds) priecājas, ir priecīgs’. Piemēram, iepriecināt māti ar ziediem. Panākumi darbā iepriecina. Ekskursantus iepriecināja skaistā daba. Iepriecināt sirdi. Iepriecināt acis, skatienu – būt skaistam, būt tādam, ko patīkami uzlūkot, skatīt. Vārda priecēt nozīme „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir ‘izraisīt prieku (kādam)’. Piemēram, Bija uzsnidzis pirmais sniegs. Kā allaž pirmais – tas priecēja, saviļņoja un noskaņoja uz pārdomām. Parasti savienojumā ar „acis”, „sirds”, „prāts”: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku. Piemēram, gleznas priecē acis. Priecē sirdi ar dziesmu. „Latviešu valodas vārdnīcā” vārda priecēt nozīme ir ‘darīt (kādu) priecīgu; būt tādam, kas rada prieku’. Piemēram, viņu priecē panākumi. Skaistā ainava priecē acis. Tāpēc bažām par nevēlamu vārda priecēt lietojumu nav nekāda pamata. Jāpiebilst, ka ikvienam cilvēkam, īpaši prasmīgam un zinošam valodas lietotājam, ir sava valodas izjūta un izteikšanās stils – tāpēc cilvēki izvēlas atšķirīgus, taču nozīmes ziņā tuvus vai pat sinonīmiskus izteiksmes līdzekļus.

Mūsdienu latviešu valodā pareizas ir abas formas, kaut gan patlaban vairāk izplatīts ir akuzatīvs.

Ja vārds vajadzēt ir kopā ar vārdiem vairāk, mazāk, tad lietojams ģenitīvs. Piemēram, vajag vairāk brīva laika, mazāk darba. Ģenitīvā latviešu valodā lieto tādu lietvārdu, kas nosauc, kā nav, kā trūkst vai netrūkst, kā vajag vai nevajag, kā pietiek vai nepietiek: vajag uzņēmības, nevajag naida. Savukārt jau „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” teikts, ka „ģenitīvs ar verbiem (adverbiālais ģenitīvs) dažos gadījumos var nostāties tādās pašās attieksmēs kā akuzatīvs”, piemēram, vajag siera un vajag sieru. Ja aiz darbības vārda vajag bez objekta ir verbs nenoteiksmē, tad objekts nostājas tikai akuzatīvā, piemēram, vajag nopirkt sieru.

Biļetena nosaukumā visi patstāvīgie vārdi jāraksta ar lielajiem sākumburtiem, ja biļetens ir periodisks izdevums, piemēram, „Terminoloģijas Jaunumi”.

Vārds biļetens ir daudznozīmīgs vārds.
Biļetens – 1. ‘īss iespiests oficiāls ziņojums par kādu sabiedrībai nozīmīgu notikumu’; 2. ‘periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes, organizācijas darba rezultāti’; 3. ‘balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu); 4. sar. ‘darba nespējas lapa’.

Saiklis un parasti pieder pie iesprauduma.

R. Koluža norāda: „Ja iespraudumus, kam ir ievadītājvārdi (it) īpaši, (it) sevišķi, galvenokārt, arī, pat, parasti, retāk u. c., ievada un, bet, kā, tad šie vārdi pieder pie iesprauduma: daudzu puķu, un it īpaši rožu, smarža ir visiem tīkama. Nepareizi ir uzskatīt, ka šādā teikumā vārds rožu saistīts ar vārdu smarža, un komatu nelikt.”
Līdzīgi norāda arī A. Blinkena: „Ja ar (it) īpaši, (it) sevišķi, galvenokārt u. tml. ievadītus paskaidrojumus iepriekšējam vārdam piesaista ar saikļiem un, bet, tad arī šie saikļi pieder pie iesprauduma un viss iespraudums no pārējās teikuma daļas atdalāms ar pieturzīmēm no abām pusēm. Piemēram, Viņš ir nosvērts, atturīgs, pret kolēģiem, un īpaši Frenku, laipns.
Teikumā Lietas izskata, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienību un it īpaši tā 19. pantu pirms un liekams komats – Lietas izskata, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienību, un it īpaši tā 19. pantu.

Diemžēl nav atdalāms ar komatiem. Rakstīsim šādi: Šodien diemžēl ir pagalam nejauks laiks!

Kā minējusi Aina Blinkena, „ar komatiem nav atdalāmi vārdi laikam, varbūt, diemžēl, droši vien, acīmredzot, kas mūsdienu latviešu literārajā valodā ieguvuši nepārprotamu modālu nozīmi. Bet Vilnis diemžēl varēja diezgan maz. Veide jūru droši vien pazīst labāk nekā mēs visi kopā”. Šie vārdi izsaka vērtējumu un uzskatāmi par partikulām, kuras ar komatiem no pārējā teksta nav atdalāmas.