Language consultations: electronic database

LZA Terminoloģijas komisija iesaka lietot salikteni – svārstreklāma.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” minēts vārds svārsteklis, kas skaidrots: 1. ‘svārsts’; 2.‘reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; vobleris’. Piemēram, cenas svārsteklis, reklāmas svārsteklis. Savukārt 2011. gadā terminologi norādījuši: angļu wobbler – ‘cenu zīme vai reklāma, kuras stiprinājums kustas (svārstās)’ – latviešu valodā tulkojams kā svārstreklāma.
 

• Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krāj. Nr. 7. Atb. red. O. Bušs. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 185. lpp.

Vārds degviela izrunājams ar plato patskani e.

Vārda degviela izrunā ir jāievēro nosacījums par salikteņu pirmās daļas izrunu, proti, neatkarīgi no pozīcijas tajos parasti runā tādu pašu skaņu kā attiecīgajā vārdā ārpus salikteņa, piemēram, platu e salikteņos deg+viela, deg+vīns (sal. degošs). Vārda izruna ar plato patskani ir dota arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 167. lpp.

Saliktenis spēlfilma izrunājams ar šauro patskani ē.

Nepozicionālie nosacījumi paredz, ka „salikteņu pirmā daļa runājama tāpat kā attiecīgais vārds ārpus salikteņa, piemēram, sētsvidus [sê̦cvidus], vecpilsēta [vȩcpilsēta], sendienas [sȩndienas], degbumba [dȩgbumba], bērzlape [bê̦rzlape], mērvienība [mê̦rvienība], Zemgale [Zȩmgale], Vecpiebalga [Vȩcpiebalga], Ventspils [Vȩncpils].

• Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 33. lpp.

Salas nosaukums rakstāms Sāremā.

Igauņu valodā rakstītais salas nosaukums Saaremaa saskaņā ar igauņu īpašvārdu atveides noteikumiem latviešu valodā atveidojams Sāremā. Salas nosaukumus Sāmu sala jeb Sāmsala nosaka latviešu valodā izveidojusies vēsturiska tradīcija. K. Karulis to skaidro ar vārda sāmi nozīmi, norādot, ka par vārda cilmi ir atšķirīgi, līdz šim nepierādīti uzskati: 1) vārds saistīts ar nosaukumu somi (suõmi), uzskatot, ka sāmi sākotnēji bijusi kāda Baltijas somu cilts vai Baltijas somu senči, pirmtauta; 2) vārds saistīts ar lībiešu Saarmaa, igauņu Saaremaa ‘Sāmsala’ ar r zudumu aiz gara patskaņa – tātad *sārms > sāms sākotnēji izlokšņu izrunā.

• Karulis, K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. II sēj. Rīga : Avots, 1992, 152. lpp.

• Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC, 1997, 118. lpp.