Language consultations: electronic database

Lai gan vārdam teikt nav ierobežojumu locīšanā, valodas praksē ierastāki šķiet atvasinājumi pateikt, pieteikt, ieteikt u. c.
Tieši tāpēc „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir norāde, ka vārda teikt tagadnes formas parasti nelieto.
Pagātnē vārds lietojams bez ierobežojumiem: teicu, teici, teicām.

Kuros gadījumos atvasinājumos ar -ains no vārdiem zāle-, nezāle-, zāles- ir līdzskaņu mija, un kuros tās nav?

Atvasinājumus ar -ains pamatā darina no lietvārdu daudzskaitļa ģenitīva formas, un, „ja pamatvārda celms daudzskaitļa ģenitīvā beidzas ar mīkstu līdzskani, tad pēdējais saglabājas arī atvasinājumos ar -ains, -aina”.
Piemēram, cinis – ciņu ® ciņains, zeme – zemju ® zemjains, klints – klinšu ® klinšains u. c.
Tas attiecas arī uz vārda nezāles atvasinājumu: nezāles – nezāļu ® nezāļains.
Atvasinājumi, kam pamatā ir vienskaitļa ģenitīvs, uzskatāmi būtībā par izņēmumiem, kā piemēru var minēt vārdu saule – saulains, zāle – zālains (zāle kā vienlaidu segums) u. tml.
Ar vārdu zāles (dsk. nom.) parasti saprot medikamentus, tāpēc īpašības vārdu ar -ains neatvasina.

Vārds valsts nav īpašvārds, tas ir sugas vārds, tāpēc tas nav rakstāms ar lielo sākumburtu. Rakstība Latvijas Valsts prezidents ir izņēmums.

Latviešu valodā ieņemamo amatu un profesiju nosaukumi nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Piemēram, vārdkopās valsts kontrolieris, valsts sekretārs u. tml. vārds valsts nav jāraksta ar lielo sākumburtu, ja vien ar šīm vārdkopām nesākas teikums. Izņēmums attiecināms uz amatu Valsts prezidents – rakstot vārdu Valsts ar lielo sākumburtu, tiek parādīta īpaša pagodinājuma attieksme (nejaukt ar firmu, SIA u. c. nodibinājumu prezidentiem!). Līdzīgi arī amata nosaukumā Ministru prezidents vārdu Ministru raksta ar lielo sākumburtu. Savukārt vārdu savienojumos Latvijas valsts ģerbonis, Latvijas valsts himna, Latvijas valsts svētki vārds valsts nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Turklāt vārdkopa Latvijas valsts nav valsts oficiālais nosaukums, tāpēc vārds valsts nav rakstāms ar lielo sākumburtu. Vārds valsts ar lielo sākumburtu atbilstoši lielo sākumburtu rakstības ieteikumiem būtu jāraksta organizatorisko veidojumu nosaukumos, kur tas ir ievadītājvārds, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, vai nākamais vārds aiz īpašvārda trīs un vairāk vārdu nosaukumos, piemēram, Latvijas Valsts meži.    

No latviešu valodas viedokļa pret vārdu ilgtspējīgs iebildumu nav.

Līdzskaņu skaits nav izšķirošs kāda vārda lietojumā. Pieci līdzskaņi ir arī vārdiem pirksts, zvirgzds u. c.
Agrāk izdotajās vārdnīcās vārda ilgtspējīgs nav, taču pašlaik tas ir skaidrots „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”: ilgtspējīgs – ‘tāds, kas spēj sev radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai’. Vārds ir jauns un nav tipisks, taču šāds vārddarināšanas modelis pēdējos gadu desmitos latviešu valodā tiek izmantots (līdzīgi ir darināti konkurētspējīgs, dzīvotspējīgs), īpaši terminradē.
Tā kā šie vārdi vairāk sastopami terminoloģijā, ikdienā valodas lietotājam tie šķiet neierasti. Taču, ja vien ir vajadzība, šādi jaundarinājumi iedzīvojas.
Ieteiktie vārdi mūžīgs un mūžīgi mūžos ir ar poētisku konotāciju, tāpēc lietišķajā stilā, kas ir raksturīgs oficiāliem dokumentiem, tie diez vai būs stilistiski iederīgi.

Vārdi pērtiķis un mērkaķis nav sinonīmi.
 
Pērtiķis – ‘liels primātu klases dzīvnieks bez astes, ekstremitātes ar pieciem pirkstiem un labi attīstītām galvas smadzenēm’. Piemēram, Zooloģiskajā dārzā dzīvo vairāku sugu pērtiķi – gorillas, šimpanzes, orangutani.
Mērkaķis – ‘vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas)’. Piemēram, mērkaķu dzimta, mērkaķu ģints.
Latvijas Dabas muzeja vecākā antropoloģe A. Marnica paskaidroja, ka visi mērkaķi ir pērtiķi, taču ne visi pērtiķi ir mērkaķi (pēc dalījuma kārtās, dzimtās, ģintīs). Pērtiķi ir virsjēdziens (kārta ir plašāks jēdziens), mērkaķi – šaurāks, jo pieder pie mērkaķu ģints.