Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārdi pirmsvēlēšanu un priekšvēlēšanu ir atvasināti ar dažādiem priedēkļiem: pirms- un priekš-. Tie ir sinonīmi ar nozīmi ‘tāds, kas pastāv, noris pirms vēlēšanām’.
Abi vārdi sastopami periodikā jau kopš 20. gadsimta 20. gadiem, un arī mūsdienās tie vienlīdz labi raksturo rosību pirms vēlēšanām:
pirmsvēlēšanu aģitācija un priekšvēlēšanu aģitācija;
pirmsvēlēšanu programma un priekšvēlēšanu programma.

Vārds piegājiens ir kalkēts atvasinājums, kuru lieto divās nozīmēs.
1. ‘Reize, kārta.’
Nevis ar otro piegājienu ir izdevies atrast piemērotu kandidātu, bet labāk otrajā reizē/otrajā mēģinājumā ir izdevies atrast piemērotu kandidātu.
2. ‘Paņēmiens, pieeja.’
Nevis nodarbībās svarīgi rast pareizu piegājienu, bet labāk nodarbībās svarīgi rast pareizu pieeju.

Lai raksturotu to, kas noris pirms svētkiem, lietojams vārds pirmssvētku: salikteni veido prievārds pirms un lietvārds ģenitīvā svētku:
pirmssvētku laiks;
pirmssvētku noskaņojums;
pirmssvētku steiga.

Latviešu valodā ir pārejoši (transitīvi) un nepārejoši (intransitīvi) darbības vārdi. Pārejoši darbības vārdi nosauc darbību, kas vērsta uz objektu akuzatīvā (jautājums Ko?) bez prievārda, piemēram:
lasīt grāmatu;
redzēt māju;
zīmēt portretu.
Nepārejoši darbības vārdi nosauc darbību, kas nav vērsta uz objektu akuzatīvā:
gulēt;
priecāties;
sazināties.

Arī darbības vārds komunicēt ir nepārejošs darbības vārds, tātad ar to nevajadzētu lietot kādu objektu akuzatīvā:
nevis komunicēt informāciju, bet informēt, sniegt informāciju;
nevis komunicēt pētījuma rezultātus, bet izplatīt pētījuma rezultātus, nodot pētījuma rezultātus;
nevis komunicēt uzņēmuma zīmolu, bet reklamēt zīmolu, vēstīt par zīmolu.