Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Prievārdisko savienojumu bez maksas lieto apstākļa funkcijā, un tas teikumā parasti paskaidro darbības vārdu:
pārbaude ir bez maksas;
ieeja ir bez maksas;
tīmekļvietnē skaties filmas bez maksas.
Savukārt vārdu bezmaksas lieto apzīmētāja funkcijā, un tas teikumā parasti paskaidro lietvārdu:
bezmaksas pārbaude;
bezmaksas ieeja;
tīmekļvietnē pieejamas bezmaksas filmas.

Datuma pierakstā skaitliskā veidā vispirms norāda mēneša dienas kārtas skaitli ar diviem cipariem, tad mēneša kārtas skaitli ar diviem cipariem un tad – gada kārtas skaitli ar četriem cipariem.
Aiz katras ciparu grupas kārtas skaitļiem liek punktu.

Esam privileģētā statusā.
 

Latīņu valodā vārds privilegium nozīmē ‘likums, kas attiecas uz atsevišķu cilvēku’. Latviešu valodā aizgūts vārds privilēģija ar nozīmi ‘izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir atsevišķam cilvēkam (atsevišķai organizācijai, sociālai grupai u. tml.)’ un privileģēt – ‘kādam piešķirt privilēģiju vai privilēģijas; kādam vai kaut kam radīt īpaši izdevīgu stāvokli’.
Valodas praksē nereti sastopamas kļūdas vārda privileģēt rakstībā, un patskaņa e vietā sastopams patskanis i.
Dažās vārdnīcās (tostarp arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”) ir atrodams arī variants priviliģēt, tomēr saskaņā ar pareizrakstības normām ieteicams rakstījums privileģēt.

Nē, komats pirms vai ir lieks. Es brīvās dienas pavadu, sauļodamās pie jūras vai lasīdama grāmatas.

Ja divdabim, kurš teikumā veic sekundāri predikatīva komponenta funkciju, ir pakārtots vismaz viens pilnnozīmes vārds, veidojas savrupināta teikuma locekļu grupa, ko sauc par divdabja teicienu. Divdabja teicienu var veidot:

lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis ar -is, -usi, -ies, -usies (Kādu brīdi braucis, Jānis apstājās pie kafejnīcas);
lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis ar -ts, -ta (Galds, ķiņķēziņu apzīmēts, stāvēja kaktā);
daļēji lokāmais divdabis ar -dams, -dama, -damies, -damās (Vectēvs, šūpodamies krēslā, kūpināja pīpi);
nelokāmais divdabis ar -ot, -oties (Meitene, skrienot pa ielu, dziedāja).

Divdabja teicienu no pārējā teikuma atdala ar komatiem.

Teikumā var būt ne tikai viens, bet divi vai vairāki divdabja teicieni. Ja starp divdabja teicieniem ir saiklis un vai vai, tad, līdzīgi kā starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, komats saikļa priekšā nav liekams.

Vārds plus ir apstākļa vārds, kuru lieto:
starp diviem skaitļu apzīmējumiem – pieci plus divi;
skaitļa apzīmējuma priekšā, norādot uz pozitīvu lielumu – plus pieci grādi.
Vārds pluss ir lietvārds, kuru lieto:
saskaitīšanas zīmes vai pozitīva lieluma apzīmējuma nosaukšanai – matemātikā atņemšanas darbībai tiek lietots mīnuss, bet saskaitīšanas – pluss;
pozitīvas parādības, vēlamas īpašības apzīmēšanai – Aigara pluss ir labās organizatora spējas.