Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Izteikums rakstāms: Ak nē, meitiņ!

Ja izsauksmes vārdam ak sekojošais vārds ar to kopā veido interjektīvu savienojumu* ar vienu nozīmi (emocionālas attieksmes izpauduma nozīmi), komats starp šiem vārdiem nav jāliek. Ar pieturzīmi atdala visu interjektīvo savienojumu.
Tātad izteikums rakstāms šādi: Ak nē, meitiņ!

*Interjektīvs savienojums ir tāds savienojums, kurā ir izsauksmes vārds jeb interjekcija (parasti ak) kopā ar vēl kādu nepatstāvīgu (jā, nē, vai) vai patstāvīgu (dieniņ, debestiņ, Dievs) vārdu (vai vairākiem vārdiem).

Nosaucot likumprojektus, kurus iesniedz kopā par vienu jautājumu, joprojām var lietot terminu likumprojektu pakete. Dokumentu kopuma nozīmē vārds pakete kā angļu package ekvivalents lietots gan vispārlietojamās leksikas vārdnīcās, gan terminu datubāzēs – enerģētikas pakete, dzelzceļa pakete, likumprojektu pakete u. tml.
„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārda pakete atbilstošās nozīmes ir šādas.
‘Vairāku savstarpēji saistītu dokumentu (likumu, normatīvu aktu u. tml.) kopums.’ Dokumentu pakete. Pieņemt nepieciešamo likumu paketi. Sagatavot normatīvo aktu paketi.
// dator. ‘Programmu vai datu kopums, ko ievada un apstrādā kā vienu objektu; nedalāms datu bloks, ko pārsūta pa datu pārraides tīklu.’ Paketes formāts. Paketes garums.
‘Kopums, komplekts, ko piedāvā pircējam, patērētājam.’ Pakalpojumu pakete. Uzņēmuma akciju pakete.

Vārds pakotne gan vispārlietojamās valodas vārdnīcās, gan terminu datubāzēs lietots kā informātikas termins. Vārds pakotne ar nozīmi ‘dokumentu, uzdevumu kopums’, visticamāk, kļuvis populārs saistībā ar IT jomā ieviestajiem terminiem (programmu pakotne, programmatūras pakotne u. tml.). No vārddarināšanas viedokļa vārds pakotne ir pareizi darināts latviešu valodas vārds, taču kā termins ar nozīmi ‘dokumentu kopums’ apstiprināts tas nav.

Tā kā sinonīmija, nosaucot vienu jēdzienu, terminoloģijā nav vēlama, ieteicams izmantot terminoloģijas datubāzēs iekļauto terminu pakete. Tātad lietojama vārdkopa likumprojektu pakete.

Vārda būvniecība pamatā ir sakne būv-, kas aizgūta no viduslejasvācu valodas vārda buwen ar nozīmi ‘celt’ 17. gadsimta beigās. 18. gadsimta vārdnīcās šīs saknes vārdi jau sastopami. Piemēram, J. Langes un G. F. Stendera vārdnīcās no jauna reģistrēti tādi vārdi kā buhmannis, buhmeisteris. Kopš 18. gadsimta latviešu terminoloģijā vārdi, kuru pamatā ir ģermānisms buwen, paralēli latviskās cilmes vārdam celt izmantoti plaši.

Krišjāņa Valdemāra „Krievu-latviešu-vācu vārdnīcā” (1872) sastopami šādi vārdi, kuros ir sakne būv-: строить – buhweht, zelt – bauen; строение, стройка – buhweschana, buhwe – Bau; строитель – buhwetajs, zehlejs – Erbauer; строительный мастер – buhwmeisters – Baumeister; плотникъ – buhwneeks, namdaris, buhwmeisters, remess – Zimmermann.

Kā redzams, šajā vārdnīcā ir dažādi atvasinājumi, kuru pamatā ir vārds būvēt, bet procesa vai nozares nosaukums būvniecība tajā nav fiksēts. Atbilstošais (ar piedēkli -niek- darinātais) darītājvārds būvnieks lietots namdara nozīmē.

20. gadsimta 20. gados „Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā” (1922), kuru izstrādājusi Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisija (1919–1921), un citos 20. gadsimta 20.–30. gadu avotos šis termins ir lietots mūsdienu lietojumam līdzīgā nozīmē.

Tātad, visticamāk, par termina būvniecība rašanās laiku var uzskatīt 20. gadsimta sākumu.