Valodas konsultācijas

Iztrūkst desmit glabājamās vienības un dokumenti vai desmit glabājamo vienību un dokumentu?

Jautājums

Iztrūkst desmit glabājamās vienības un dokumenti vai desmit glabājamo vienību un dokumentu?

Atbilde

Pareizi ir trūkst desmit glabājamo vienību un dokumentu.

Iztrūkt sar. – ‘pietrūkt’ parasti 3. pers. Latviešu literārajā valodā nav ieteicams lietot vārdu iztrūkt – šī vārda lietojums pieļaujams tikai sarunvalodā. Savukārt „ģenitīvā latviešu valodā lieto tādu lietvārdu, kas nosauc, kā nav, kā trūkst vai netrūkst, kā vajag vai nevajag, kā pietiek vai nepietiek: man nav laika, man trūkst pacietības, netrūkst maizes, vajag uzņēmības, nevajag naida, pietiek labuma, nepietiek naudas”.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 714. lpp.
Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 43. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Galotne Ģenitīvs Vārda skaidrojums Sarunvaloda Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Mans vārds ir Dana un jau divus gadus esmu skolotāja – vai pirms un ir liekams komats?

Jautājums

Mans vārds ir Dana un jau divus gadus esmu skolotāja – vai pirms un ir liekams komats?

Atbilde

Jā, komats pirms un ir liekams: Mans vārds ir Dana, un jau divus gadus esmu skolotāja.

Saliktā sakārtotā teikumā pirms sakārtojuma saikļa (bet, un, tomēr, taču, turpretim) ir liekams komats. Teikums Mans vārds ir Dana, un jau divus gadus esmu skolotāja ir salikts sakārtots teikums, kurā ir divas neatkarīgas teikuma daļas:
1) mans vārds ir Dana, teikuma priekšmets vārds, izteicējs ir Dana;
2) jau divus gadus esmu skolotāja, teikuma priekšmets nullformā (jeb ietvertais teikuma priekšmets) [es], izteicējs esmu skolotāja.

Avoti

Lokmane, I. Vienkārša teikuma formālā (strukturālā) organizācija. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 734. lpp.
Ceplītis, L., Rozenbergs, J., Valdmanis, J. Latviešu valodas sintakse. Rīga : Zvaigzne, 1989, 54., 108. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Salikts sakārtots teikums Teikuma priekšmets

Vai analīze ir skurpuloza vai skrupuloza?

Jautājums

Vai analīze ir skurpuloza vai skrupuloza?

Atbilde

Analīze ir skrupuloza.

Vārds skrupulozs latviešu valodā ienācis no vācu valodas vārda skrupulös, kura pamatā ir latīņu vārds scrupulosus, un tā nozīme ir ‘rūpīgs, precīzs, arī pedantisks, sīkumains’. Reizēm, domājams, izrunas ērtuma dēļ, vārds tiek izrunāts, pārstatot skaņas r un u: skurpulozs. Saskaņā ar pareizrakstības un pareizrunas normām vārds izrunājams un rakstāms skrupulozs:
skrupulozs izvērtējums;
skrupulozi ievērot noteikumus.

Avoti

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 739. lpp.
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 780. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca: skrupulozs
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: skrupulozs

Lingvistiskās tēmas

Svešvārdi Vārda skaidrojums Īpašības vārds Apstākļa vārds

Kas ir mezonīns?

Jautājums

Kas ir mezonīns?

Atbilde

Mezonīns – ‘nepilns stāvs celtnes augšējā daļā, augšējais pusstāvs’.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 193. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Svešvārdi Svešvārdi Pirmā deklinācija Vīriešu dzimte Vārda skaidrojums

Kā pareizi jālieto lielie sākumburti dzērienu nosaukumos Rīgas Šampanietis, Rīgas Šampanietis bruts un Rīgas melnais balzams?
Vai šie nosaukumi ir lokāmi?

Jautājums

Kā pareizi jālieto lielie sākumburti dzērienu nosaukumos Rīgas Šampanietis, Rīgas Šampanietis bruts un Rīgas melnais balzams?
Vai šie nosaukumi ir lokāmi?

Atbilde

Pareizi jāraksta Rīgas šampanietis, Rīgas šampanietis, bruts un Rīgas melnais balzams. Visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi.

No valodas viedokļa produkta nosaukumā Rīgas šampanietis vārds šampanietis nav rakstāms ar lielo burtu. Ja produkta nosaukums ir jāraksta vienā līnijā jeb secīgi, ieteicams aiz vārda šampanietis likt komatu – Rīgas šampanietis, bruts. Vārds bruts raksturo šampanieša veidu. Ja nosaukums grafiski ir izkārtots dažādās rindās, komats nav liekams. Turklāt no latviešu valodas viedokļa vārda bruts vietā tomēr būtu labāk rakstīt sausais – Rīgas sausais šampanietis.
Balzama nosaukumā arī nav pamata rakstīt vārdu melnais ar lielo sākumburtu. Nākamo vārdu aiz vietvārda trīs un vairākvārdu nosaukumos ar lielo sākumburtu raksta organizāciju un uzņēmumu nosaukumos, taču ne produktu nosaukumos. Tātad dzēriena nosaukums pareizi rakstāms Rīgas melnais balzams.
No valodas viedokļa visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi. Piemēram, Rīgas šampanietim pašlaik ir atlaide; Nopirku Rīgas melno balzamu ar upeņu garšu.

Lingvistiskās tēmas

Īpašvārdi Svešvārdi Īpašvārdi Lielie sākumburti Mazie sākumburti Pārtikas preču nosaukumi Svešvārdi Apdzīvoto vietu nosaukumi Īpašvārdi Sugasvārdi Vārdu saskaņošana

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze