Valodas konsultācijas

Hidrogenēti vai hidroginēti tauki?

Jautājums

Hidrogenēti vai hidroginēti tauki?

Atbilde

Pareizi ir hidrogenēti tauki.

Termins norādīts akadēmiskajā terminu datubāzē AkadTerm.

Avoti

Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: hidrogenēti tauki

Lingvistiskās tēmas

Svešvārdi Īsie patskaņi Attieksmes īpašības vārdi Termini

Kā lietot sākumburtus vārdā tiesībsargs un vārdkopā Tiesībsarga birojs?

Jautājums

Kā lietot sākumburtus vārdā tiesībsargs un vārdkopā Tiesībsarga birojs?

Atbilde

Vārds tiesībsargs rakstāms ar mazo sākumburtu, savukārt vārdkopā Tiesībsarga birojs pirmais vārds rakstāms ar lielo sākumburtu – Tiesībsarga birojs.

Tiesībsargs ir amats, un kā jebkurš amats tas latviešu valodā rakstāms ar mazo sākumburtu. Izņēmumi: Valsts prezidents, Ministru prezidents. Pirmais vārds vārdkopā Tiesībsarga birojs ar lielo sākumburtu rakstāms tāpēc, ka vārdkopa ir institūcijas nosaukums.

Lingvistiskās tēmas

Lielie sākumburti Mazie sākumburti Profesiju nosaukumi Īpašvārdi

Austrumu garšvielas vai austrumnieciskās garšvielas?

Jautājums

Austrumu garšvielas vai austrumnieciskās garšvielas?

Atbilde

Pareizi ir austrumu garšvielas.

Pēc analoģijas ar austrumu kultūru un austrumu pasakām arī par garšvielām būtu ieteicams lietot vārdkopu austrumu garšvielas. „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” arī ir fiksēta vārdkopa austrumu garšvielas.

Avoti

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Lingvistiskās tēmas

Daudzskaitlis Ģenitīvs Ģenitīvs Ģenitīvs Ģenitīvs Ģenitīvs Vārdu saskaņošana

Vai zinātnieks pēta vai pētī ezerus?

Jautājums

Vai zinātnieks pēta vai pētī ezerus?

Atbilde

Abas formas ir pareizas: zinātnieks pēta vai pētī ezerus.

Vairākiem darbības vārdiem tagadnē ir iespējamas paralēlformas: tie lokāmi gan pēc otrās, gan pēc trešās konjugācijas parauga. Tādi ir darbības vārdi balēt, bālēt, cienīt, mērīt, pelēt, pētīt, rūsēt, sargāt, šķirstīt, svētīt, vēlēt*, veltīt, vēstīt, vētīt.
Locīšanā ieteicams izvairīties no jauktām paradigmām (es bālu un es bālēju, es vēstu un es vēstīju, es pētu un es pētīju u.tml.).

*Darbības vārds vēlēt atkarībā no locīšanas paradigmas tiek lietots ar atšķirīgu nozīmi: es vēlēju, tu vēlē, viņš vēlē lieto ar nozīmi ‘piedalīties vēlēšanās’, savukārt es vēlu, tu vēli, viņš vēl – ar nozīmi ‘teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos’.

Avoti

Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 111.–113. lpp.
Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 550. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Otrā konjugācija Trešā konjugācija Formveidošana un vārddarināšana

Kā pareizi: ak, tu, tētīt, kā līst! vai ak tu tētīt, kā līst!

Jautājums

Kā pareizi: ak, tu, tētīt, kā līst! vai ak tu tētīt, kā līst!

Atbilde

Pareizi ir: ak tu tētīt, kā līst!

Vārds ak ir izsauksmes vārds, kuru no pārējā teikuma atdalām ar komatiem: bet, ak, kā skrien laiks; ak, cik man ir grūti.
Izsauksmes vārdu ak neatdala no personas vietniekvārda tu, jūs vai interjektīva lietvārda Dievs, velns, mūžs, pasaule u.tml. Ar šiem vārdiem veidojas interjektīvi savienojumi ar vienu nozīmi – emocionālās attieksmes izpauduma nozīmi (sākotnējo jēdzienisko nozīmi šie lietvārdi tādā lietojumā parasti ir zaudējuši).

Tātad ar pieturzīmi atdala visu interjektīvo savienojumu:
ak Dievs, ko lai dara;
ak tu pagāns, vai nevarēji pagaidīt;
ak tu velns, kā jāsteidzas;
ak mīļo pasaulīt, ko tik neizdomā.

Avoti

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 349.–350. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Izsauksmes vārdi Izsauksmes vārdi

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze