Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārds dalāms šādi: pro-blē-ma.

Ne visiem vārdiem piemērojami vispārīgie noteikumi vārdu dalīšanai pārnešanai jaunā rindā. Nereti jāņem vērā arī tā morfoloģiskās sastāvdaļas un šajos gadījumos sevišķi jāuzmanās ar svešvārdiem. Problēma ir grieķu cilmes vārds, kurā ir priedēklis pro- ar nozīmi 'priekšā' un sakne bállō 'mest, sviest'. Tātad atbilstoši vārda sastāvdaļām vārds dalāms pro-blē-ma.

Kā pareizi rakstīt vārdu un citi saīsinājumu – u.c. vai u. c.?

Priekšmeti ir salīdzināmi.

Gan salīdzinošs, gan salīdzināms ir divdabji.
Divdabis ar -ošs, -oša – darāmās kārtas tagadnes divdabis nosauc priekšmeta stāvokli, kādā tas atrodas kādu laiku. Stāvoklis izpaužas kā verbāla pazīme runas laikā, tagadnē, piem., lūstošs zars, plūstoša balss, jautājošs skatiens, dilstošs mēness – tāds, kas patlaban lūst, plūst, jautā, dilst.
[..] Mūsdienu literārajā valodā ierobežojumi šo divdabju formu veidošanā transitivitātes [pārejošu un nepārejošu darbības vārdu sakarā] dēļ vairs nepastāv, tomēr ir ieteikumi tos pārāk bieži nelietot, jo divdabju izskaņā -ošs,-oša ir līdzskanis š, kas bojā valodas labskaņu.
Divdabji ar -ams, -ama, -āms, -āma – ciešamās kārtas tagadnes divdabji nosauc darbību vai stāvokli kā pazīmi, kas ir patstāvīga, būtiska. Piemēri: izīrējama istaba, ēdama sēne – tāds, kam piemīt pazīme – izīrēt, ēst. Kā ciešamās kārtas divdabjus tos biežāk lieto pasīva nozīmē, piem., kopjams slimnieks, auklējams bērns, lasāmā grāmata.

Par vārdu salīdzināms jaunākajā – „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” – atrodama šāda informācija (līdzīgi vārds skaidrots arī iepriekš izdotajā „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”) :
salīdzināms -ais, salīdzināma -ā, divd. īp. nozīmē; salīdzināmi apst. Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošanu starp parādībām. Salīdzināmais spektrs. Salīdzināmie paraugi. Salīdzināmā metode. Baltu valodu salīdzināmā pētīšana. Salīdzināmā filoloģija. Salīdzināmā pakāpe val. – gramatiska kategorija, kas atspoguļo īpašības salīdzinājumu, gradāciju.

Pareizi ir Homo novus.

Latviešu valodā filmas vai grāmatas nosaukumā ar lielo sākumburtu rakstāms nosaukuma pirmais vārds, kā arī īpašvārdi. Pārējie vārdi rakstāmi ar mazo sākumburtu. Lai gan rakstīts latīņu valodā, novus nedz grāmatas, nedz filmas, nedz teātra festivāla nosaukumā nav rakstāms ar lielo sākumburtu.

Vārdi homo novus latīņu valodā nozīmē 'jauns cilvēks' (vai 'jaunais cilvēks'). Šādi Senajā Romā tika dēvēts politiķis ārpus senatoru elites, kurš bija ievēlēts maģistrātā, sevišķi par augstāko ordināro (vēlēto) maģistrātu. Latviešu valodā homo novus skaidrots kā iznirelis – 'cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u.tml.'. Tiesa, apzīmējumu homo novus arī Romas politiskā elite lietoja pejoratīvā (nievājošā) nozīmē, taču tam atrodams arī neitrāls skaidrojums – 'cilvēks, kas patstāvīgi sasniedzis augstu stāvokli' (Svešvalodu izteicienu vārdnīcā) vai 'nearistokrātiskas izcelsmes cilvēks, kas ticis senātā' (Latiņu–latviešu vārdnīcā).

Pareizi ir: līdz gada beigām ir mazāk nekā nedēļa.

Salīdzinājuma partikulu lietojums ir atkarīgs no apgalvojuma vai nolieguma.

Kā un nekā ir partikulas, kas tiek lietotas pārākās pakāpes īpašības vārdu un apstākļa vārdu salīdzināšanai ar citu priekšmetu pazīmēm.
Ja teikumā izteikts apgalvojums (iederas saitiņverbs ir, vai lietots kāds cits darbības vārds apgalvojuma formā), tad lieto nekā: brālis ir garāks nekā māsa; mēs dzīvojam labāk nekā viņi.
Ja teikumā izteikts kādas pazīmes noliegums (lietots vārds nav, kāds cits darbības vārds nolieguma formā vai nolieguma partikula ne), tad lieto partikulu kā: brālis nav garāks kā māsa; mēs nedzīvojam labāk kā viņi; mēs dzīvojam ne labāk kā viņi.