Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārdos introverts, introversija lietota no latīņu valodas aizgūtā salikteņa daļa intro-, kas norāda virzienu, vērstību uz iekšpusi. Šī vārddaļa sastopama arī citos svešvārdos, piemēram, introspekcija 'pašnovērošana', introdukcija 'augu un dzīvnieku sugu šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības areāla'. Atbilstoši pareizrakstības normām šādi vārdi rakstāmi ar patskani o.

Tekstos bieži sastopama rakstības forma intraverts. Tā, iespējams, radusies pretējās nozīmes vārda ekstraverts rakstījuma ietekmē – šo vārdu rakstām ar patskani a, jo tajā ir latīņu priedēklis ekstra- ar nozīmi 'ārpus.., ār..'.
Tāpat rakstību var būt ietekmējusi vēl cita latīņu valodas vārddaļa intra-: tā norāda, ka kaut kas attiecas uz iekšpusi, kaut kas ir iekšā, kā, piemēram, vārdos intravenozs 'vēnā esošs, norisošs', intramuskulārs 'muskulī norisošs; muskulī ievadīts'.

Pareizi ir: es bažījos.

Darbības vārdi, kam nenoteiksmē ir piedēklis -ī-, var piederēt gan pie otrās, gan pie trešās konjugācijas. Mūsdienās biežāk šos darbības vārdus tagadnē loka pēc trešās konjugācijas parauga, piemēram, mācīt – es mācu, tu māci, viņš māca, mēs mācām, jūs mācāt, viņi māca; slodzīt – es slogu, tu slogi, viņš sloga, mēs slogām, jūs slogāt, viņi sloga utt.
Otrās un trešās konjugācijas darbības vārdu lietojumā vērojams paralēlisms, proti, daži darbības vārdi pakāpeniski pāriet trešajā konjugācijā. Vairākiem darbības vārdiem arī mūsdienās tagadnē ir paralēlformas, piemēram, pētīt – es pētīju/pētu, tu pētī/pēti, viņš pētī/pēta, mēs pētījam/pētām, jūs pētījat/pētāt, viņi pētī/pēta; veltīt – es veltīju/veltu, tu veltī/velti, viņš veltī/velta, mēs veltījam/veltām, jūs veltījat/veltāt, viņi veltī/velta u. c.
Darbības vārdi, kuri tagadnē ir lokāmi pēc otrās konjugācijas parauga, ir: apbedīt, bažīties, dzirkstīt, kristīt, medīt, mežģīt, pestīt, režģīt, sunīt, tusnīt, vēdīt, vilnīt, zeltīt, zibsnīt.
Tātad darbības vārds bažīties lokāms šādi: es bažījos, tu bažījies, viņš bažījas, mēs bažījamies, jūs bažījaties, viņi bažījas.

Vārds planšete ir 5. deklinācijas lietvārds, kuriem parasti daudzskaitļa ģenitīvā galotnes priekšā ir līdzskaņu mija vai līdzskaņu grupu mija, piemēram, apse – apšu; sliede – sliežu; aizstāve – aizstāvju. Tomēr ir daudz gadījumu, kad mijas šajos lietvārdos nav, tostarp arī vārdos, kur mijas rezultātā rodas šņāceņu blīvējumi: gaišmate – gaišmatu (nevis gaišmašu); šprotes – šprotu (nevis šprošu).
Lai izvairītos no nelabskanīgā vārda planšešu, daudzskaitļa ģenitīvā ieteicams lietot formu planšetu.

Priekšmeti ir salīdzināmi.

Gan salīdzinošs, gan salīdzināms ir divdabji.
Divdabis ar -ošs, -oša – darāmās kārtas tagadnes divdabis nosauc priekšmeta stāvokli, kādā tas atrodas kādu laiku. Stāvoklis izpaužas kā verbāla pazīme runas laikā, tagadnē, piem., lūstošs zars, plūstoša balss, jautājošs skatiens, dilstošs mēness – tāds, kas patlaban lūst, plūst, jautā, dilst.
[..] Mūsdienu literārajā valodā ierobežojumi šo divdabju formu veidošanā transitivitātes [pārejošu un nepārejošu darbības vārdu sakarā] dēļ vairs nepastāv, tomēr ir ieteikumi tos pārāk bieži nelietot, jo divdabju izskaņā -ošs,-oša ir līdzskanis š, kas bojā valodas labskaņu.
Divdabji ar -ams, -ama, -āms, -āma – ciešamās kārtas tagadnes divdabji nosauc darbību vai stāvokli kā pazīmi, kas ir patstāvīga, būtiska. Piemēri: izīrējama istaba, ēdama sēne – tāds, kam piemīt pazīme – izīrēt, ēst. Kā ciešamās kārtas divdabjus tos biežāk lieto pasīva nozīmē, piem., kopjams slimnieks, auklējams bērns, lasāmā grāmata.

Par vārdu salīdzināms jaunākajā – „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” – atrodama šāda informācija (līdzīgi vārds skaidrots arī iepriekš izdotajā „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”) :
salīdzināms -ais, salīdzināma -ā, divd. īp. nozīmē; salīdzināmi apst. Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošanu starp parādībām. Salīdzināmais spektrs. Salīdzināmie paraugi. Salīdzināmā metode. Baltu valodu salīdzināmā pētīšana. Salīdzināmā filoloģija. Salīdzināmā pakāpe val. – gramatiska kategorija, kas atspoguļo īpašības salīdzinājumu, gradāciju.