Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Latviešu literārajā valodā drīkst lietot vārdu savienojumu nodot zvērestu.

Vārdam nodot ir vairākas nozīmes. Viena no tām ir – ‘sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt, piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu drošību, intereses’, piemēram, nodot dzimteni. Tādos gadījumos var runāt par nodevību. Taču nodot var arī informāciju – ‘paziņot (parasti mutvārdiem, piemēram, rīkojumu, ziņu)’. Nodot var arī savu pieredzi, sardzi, pilnvaras, sveicienus u.tml.

Pašlaik latviešu valodā vārdi makaroni un pasta vēl tiek lietoti tradicionāli ierastās atšķirīgās nozīmēs, lai gan vārdam pasta jau fiksētas divas nozīmes: gan tradicionāli ierastā, gan jaunākā – no Rietumeiropas valodām un tradīcijām pārņemtā.

Par tradicionālām nozīmēm uzskatāmas:
makaroni – ‘kaltēti neraudzētas kviešu mīklas izstrādājumi caurulīšu (arī lentīšu, spirāļu, zvaigznīšu u. c.) veidā’. Piemēram, olu makaroni;
pasta – ‘masa, ko gatavo no pulverveida vielām, tās sajaucot ar viskozu šķidrumu; bieza vai pusšķidra masa’. Piemēram, zobu pasta, saimniecības pasta, slīpēšanas pasta, tomātu pasta.
Līdzīgi vārdi skaidroti arī „Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā”.
„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdam pasta jau ir norādītas divas nozīmes: 1. ‘mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa’. Piemēram, zobu pasta, saimniecības pasta, tomātu pasta; 2. ‘dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida’. Piemēram, itāliešu krodziņā piedāvā gan pastu, gan picu.
Savukārt „Angļu-latviešu vārdnīcā” pasta ir tikai ‘makaronu ēdiens (ar tomātiem un sieru)’.
Lai gan pēdējā laikā itāļu (arī angļu u. c.) valodas un tradīciju ietekmē Latvijā palaikam makaroni vai to ēdieni tiek dēvēti par pastu, Latvijas terminologi un pārtikas speciālisti lieto terminu makaroni un uzskata, ka šobrīd nav pamatota iemesla šo terminu mainīt, tajā pašā laikā nenoliedzot iespēju, ka ar laiku termins pasta lielāko Rietumeiropas valodu ietekmē varētu arī aizstāt terminu makaroni.

Pareizi ir abi varianti, to vienīgā jēdzieniskā atšķirība ir bojājuma pakāpe.

Vārds bojāts ir ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis, kuru veido no darbības vārda bojāt un kura nozīme ir ‘padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu’, savukārt vārds iebojāts ir ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis, kuru veido no darbības vārda iebojāt un kura nozīme ir ‘mazliet, arī vietumis sabojāt’.