Valodas konsultācijas

Elektriskā vai elektroniskā zobu suka?

Jautājums

Elektriskā vai elektroniskā zobu suka?

Atbilde

Pareizi ir elektriskā zobu suka.

Viena no vārda elektrisks nozīmēm ir ‘tāds, ko darbina ar elektrību; tāds, kur izmanto elektrību’. Elektroniska ierīce – ‘ierīce, kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi’. Tā kā zobu suka ir ierīce, kas darbojas ar elektrību, tas arī būtu norādāms tās nosaukumā – elektriskā zobu suka.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 276. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 492. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Nominatīvs Nominatīvs Vārda skaidrojums

Kā pareizi: šerbets vai šerberts? Kāpēc arī citās valodās ir dažāds rakstījums?

Jautājums

Kā pareizi: šerbets vai šerberts? Kāpēc arī citās valodās ir dažāds rakstījums?

Atbilde

Pareizi ir: šerbets.

Vārds šerbets latviešu valodā aizgūts no vācu valodas vārda Scherbett, un tā pamatā ir turku valodas vārds şerbet, persiešu šerbet (to pamatā savukārt arābu sharba ar nozīmi 'dzēriens'). Latviešu valodā to lietojam divās nozīmēs:
1. ‘konditorejas izstrādājums no cukura, riekstiem u. tml. izejvielām’, piemēram, zemesriekstu šerbets; piena šerbets utt.;
2. ‘dzēriens, ko gatavo no augļu saldējuma, vīna, šampanieša vai liķiera’, piemēram, šampanieša un citronu šerbets.

Iespējams, vārda šerberts rakstījums ieviesies pēc analoģijas ar citiem vārdiem, kuru izskaņā ir -erts, piemēram, buberts, deserts, Herberts, introverts, Roberts. Arī angļu valodā vārdu sherbert uzskata par pareizrakstības kļūdu. Tā bieži sastopama, visticamāk, 20. gadsimta 40. gadu sākumā ASV populārās dziesmas „Shoot the Sherbet to Me Herbert” ietekmē, kur vārds sherbet tika izrunāts ar lieku r, veidojot atskaņas ar vārdu Herbert.
Tātad latviešu valodā pareizi ir šerbets.

Avoti

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 780. lpp.
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 766. lpp.
The Scoop on Sherbet vs. Sherbert. Merriam-Webster Dictionary
The Correct Way To Pronounce Sherbet, Once And For All
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: šerbets
Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 15. Atb. red. I. Lokmane. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2020, 173. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Pārtikas preču nosaukumi Svešvārdi Līdzskaņi Sugasvārdi

Vai latviešu valodā var teikt mazāk plīsīgi trauki?

Jautājums

Vai latviešu valodā var teikt mazāk plīsīgi trauki?

Atbilde

Latviešu valodā var teikt mazāk plīsīgi trauki.
Lai gan vārds plīsīgs nav īpaši izplatīts, ar norādi reti (tātad tiek lietots samērā reti) tas ir atrodams „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”.
Plīsīgs – ‘tāds, kas viegli plīst’.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1987, 279. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca

Lingvistiskās tēmas

Vārdu darināšana ar piedēkli Kādības īpašības vārdi Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Kā pareizi sauc svītriņu _, ko lieto, piemēram, e-pasta adresēs?

Jautājums

Kā pareizi sauc svītriņu _, ko lieto, piemēram, e-pasta adresēs?

Atbilde

Šī svītriņa ir pasvītra.

Šādu terminu ir pieņēmusi LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija.
Pasvītra – ‘pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā. To lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piemēram, e-pasta adresē (Signe_Rirdance@exigengroup.lv), mapju nosaukumos datora atmiņā (IT&T_Dictionary)’.

Avoti

Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: pasvītra

Lingvistiskās tēmas

Vārdu darināšana ar priedēkli Termini Vārda skaidrojums

Vai drīkst teikt: apsveikt prezidentu ar stāšanos amatā?

Jautājums

Vai drīkst teikt: apsveikt prezidentu ar stāšanos amatā?

Atbilde

Jā, mēs drīkstam apsveikt ar kādu notikumu.

Latviešu valodā aiz vārda apsveikt (reizēm arī sveikt) parasti lietojams lokatīvs: apsveikt dzimšanas dienā; apsveikt Lieldienās utt. Sveicot svētkos, nav vēlams lietot prievārdu ar, tātad aplami būtu teikt: apsveikt ar dzimšanas dienu; apsveikt ar Lieldienām.
Ja mēs kādu sveicam nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, drīkstam lietot arī konstrukciju ar prievārdu ar: apsveikt ar meitiņas piedzimšanu; apsveikt ar skolas beigšanu; sveikt prezidentu ar stāšanos amatā u.tml.
Reizumis prievārdiskās konstrukcijas vietā var lietot arī konstrukciju ar nelokāmo divdabi: sveicam prezidentu, stājoties amatā; apsveicam, skolu pabeidzot. Šajos izteikumos ir absolūtā datīva konstrukcijas – divdabja teiciena paveids, kuru veido nelokāmais divdabis ar -ot, -oties un ar kuru izteiktajai darbībai ir savs patstāvīgs, no teikuma galvenās darbības otršķirīgs rādītājs. Absolūtā datīva kontrukciju darītājs ir izteikts ar datīva locījuma vārdformu, taču dažkārt darbības veicēju var arī neminēt, ja tas saprotams no konteksta un situācijas, proti: sveicam prezidentu, [viņam] stājoties amatā; apsveicam, [tev] skolu pabeidzot.

Avoti

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 817.–818. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: apsveikt

Lingvistiskās tēmas

Stilistika Vienkāršs teikums Prievārdi

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze