Jautājums
Vai vijole ir futlārī vai futrālī?
Atbilde
Vijole ir futrālī.
Vārds futrālis latviešu valodā aizgūts no vācu valodas vārda Futteral, un tā pamatā ir viduslatīņu vārds fotrale.
Arī krievu valodā vārds aizgūts no vācu valodas, taču tajā notikusi metatēze – skaņu pārstatījums –, un tas rakstāms футляр. Krievu valodas ietekmē radušās svārstības vārda rakstībā un izrunā latviešu valodā.
Abu vārdu lietojums latviešu valodā konkurē jau kopš 19. gadsimta: vārds futrālis periodikā atrodams kopš četrdesmitajiem, savukārt futlāris – kopš sešdesmitajiem gadiem. Atrodams arī vārds futerālis (arī futeralis) – tas fiksēts gan periodikā, gan Krišjāņa Valdemāra „Krievu-latviešu-vācu vārdnīcē” un arī Rūdolfa Blaumaņa daiļradē.
Inta Freimane raksta: „Visnozīmīgākie valodas kultūrā ir leksiskie kalki, kam receptorvalodā (aizgūšanas brīdī vai vēlāk) ir leksiski semantiski ekvivalenti: tas nozīmē, ka receptorvalodā ir pazīstama kalka nosauktā reālija. Šādu kalku aizgūšanas lietderība ir apšaubāma.”
Vārds futrālis ir aizguvums no vācu valodas, leksiskais kalks, kuram līdzās latviešu valodā pēcāk nostājies tās pašas reālijas apzīmējums, kas aizgūts no krievu valodas. Ja valodā jau pastāv viens aizguvums, tad jauna tās pašas nozīmes aizguvuma ienākšanas lietderība ir apšaubāma. Tas sakāms arī, piemēram, par vārdiem birojs un ofiss: vārds birojs ir senāks aizguvums no franču valodas vārda bureau, savukārt ofiss – jaunāks aizguvums no angļu vārda office, tāpēc latviešu valodā ieteicams lietot senāko aizguvumu birojs.
Arī krievu valodā vārds aizgūts no vācu valodas, taču tajā notikusi metatēze – skaņu pārstatījums –, un tas rakstāms футляр. Krievu valodas ietekmē radušās svārstības vārda rakstībā un izrunā latviešu valodā.
Abu vārdu lietojums latviešu valodā konkurē jau kopš 19. gadsimta: vārds futrālis periodikā atrodams kopš četrdesmitajiem, savukārt futlāris – kopš sešdesmitajiem gadiem. Atrodams arī vārds futerālis (arī futeralis) – tas fiksēts gan periodikā, gan Krišjāņa Valdemāra „Krievu-latviešu-vācu vārdnīcē” un arī Rūdolfa Blaumaņa daiļradē.
Inta Freimane raksta: „Visnozīmīgākie valodas kultūrā ir leksiskie kalki, kam receptorvalodā (aizgūšanas brīdī vai vēlāk) ir leksiski semantiski ekvivalenti: tas nozīmē, ka receptorvalodā ir pazīstama kalka nosauktā reālija. Šādu kalku aizgūšanas lietderība ir apšaubāma.”
Vārds futrālis ir aizguvums no vācu valodas, leksiskais kalks, kuram līdzās latviešu valodā pēcāk nostājies tās pašas reālijas apzīmējums, kas aizgūts no krievu valodas. Ja valodā jau pastāv viens aizguvums, tad jauna tās pašas nozīmes aizguvuma ienākšanas lietderība ir apšaubāma. Tas sakāms arī, piemēram, par vārdiem birojs un ofiss: vārds birojs ir senāks aizguvums no franču valodas vārda bureau, savukārt ofiss – jaunāks aizguvums no angļu vārda office, tāpēc latviešu valodā ieteicams lietot senāko aizguvumu birojs.
Avoti
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 257. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca: futrālis
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: futrālis
- Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 234. lpp.
- Vasmer, Max von. Etimologicheskij slovar' russkogo jazyka. Tom 4. Moskva : Astrel’, ACT, 2004, 212. lpp.
- Waldemar, K. Kreewu-latweeschu-wahzu wardnice. Moskva : Ministerstvo narodnogo prosveschenija, 1872, 634. lpp.
- Kuzina, A. Rūdolfa Blaumaņa valodas vārdnīca. Rīga : Madris, 2019, 54. lpp.
Lingvistiskās tēmas