Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Institūcijas (šajā gadījumā pētniecības iestādes) izmanto terminu vadošais pētnieks, kas ir apstiprināts „Profesiju klasifikatorā”.

Turklāt, tā kā tas patiešām nav viens galvenais pētnieks (salīdzinājumā, piemēram, ar galvenais ārsts), bet tomēr zemāka līmeņa speciālists (par ko liecina fakts, ka šādi pētnieki ir vairāki), arī no loģikas viedokļa šī termina lietojums sevi attaisno. Vārds vadošais ir tiešs krievu valodas vārda ведущий tulkojums, un savulaik, runājot par vadošajiem ražotājiem, vadošajiem aktieriem utt., tika ieteikts no šī kalka vairīties. Valodā ir vairāki gadījumi, kad patiešām to arī ir iespējams aizstāt, piemēram, nevis vadošie ražotāji, aktieri u. c., bet iecienītākie, populārākie, atzītie, zināmie u. tml., taču, raksturojot pētnieka statusu, šīs vārdkopas lietojums ir attaisnojams.

• Profesiju klasifikators. Pieņemts ar Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumiem Nr. 306, kas stājas spēkā 2006. gada 9. maijā. Rīga : Latvijas Vēstnesis, 2006, 626. lpp.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 521. lpp.

• Bankavs, A. Latviešu valodas saīsinājumu vārdnīca. Rīga : Avots, 2003, 53. lpp.

• Latvijas Republikas likums „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”
• Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”
• Nacionālais terminoloģijas portāls: ārkārtējas situācijas
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: ārkārtas
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: ārkārtējs

Saskaņā ar tradīciju komponista Čaikovska priekšvārds latviešu valodā rakstāms Pēteris.

Atbilstoši krievu īpašvārdu atveides noteikumiem komponista priekšvārdu latviešu valodā vajadzētu rakstīt Pjotrs. Taču ir izveidojusies stabila tradīcija komponista vārdu latviešu valodā rakstīt Pēteris, respektīvi, izmantot latviskoto šī priekšvārda variantu Pēteris. Līdzīgi latviešu valodā ir Pēteris I, nevis Pjotrs I. Turklāt šāda rakstība – Pēteris Čaikovskis – ir minēta arī Latvijas Padomju enciklopēdijā, kur personvārdu atveide tika akceptēta, pamatojoties gan uz atveides noteikumiem, gan jau nostiprinātām tradīcijām.

• Latvijas padomju enciklopēdija. 10₂ sēj. Galv. red. P. Jērāns. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988, 197. lpp.