Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir abi vārdi, tikai katram no tiem ir atšķirīga nozīme.

Hits – ‘populāra, daudz pieprasīta dziesma vai skaņdarbs’. Piemēram, izcils hits, Radio hiti. 80. gadu hitu albums; ‘tas, kas ir ļoti pieprasīts, ir modē (kādā laika posmā)’. Piemēram, šā rudens hits ir samta žaketes. Izrāde kļuva par sezonas hitu. Vārda cilme: no angļu hit ‘panākums’.
Hīts –  ‘riteņbraukšanas ātrumsacensības, kurās sportisti distanci veic pa vienam’.
Vārda cilme: no angļu heat.

Melanža (fr. mélange ‘maisījums’) – 1. ‘dažādu krāsu vai nekrāsotu un krāsotu šķiedru maisījuma dzija; šādas dzijas audums’, arī melanždzija, melanžētā dzija; 2. pārt. ‘viendabīga sasaldēta olu baltuma un dzeltenuma masa’.

Mīlenbaha–Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīta latviešu valodas vārda papagailis saistība ar vācu der Papagei. Latviešu valodā tas ir aizgūts vārds, kurš sastopams arī kā apvidvārds papagajs. Latviešu valodā vārds ienācis caur vācu valodu (viduslejasvācu valodā putns apzīmēts рараgоiе, vācu valodā – der Papagei). Savukārt krievu valodas vārda попугай cilme, visticamāk, meklējama arābu valodā, kur papagailis apzīmēts babaghā.Vairāku putnu tēviņus latviešu valodā sauc par gaiļiem, piemēram, gailis – ‘mājas vistu tēviņš’; ezergailis – ‘cekuldūris’, arī ‘lielais dumpis’; jūras gailis – ‘gugatnis’; meža gailis – mednis. Pēc šīs analoģijas, kā arī fonētiskās līdzības, domājams, vārda beigu daļa „latviskota” un radies vārds papagailis.

Noteiktie īpašības vārdi (piemēram, mīļais draugs, mīļā draudzene) pēc vajadzības var tikt lietoti vokatīvā, turklāt šajā locījumā tiem ir divējādas vārdformas.
Ja lietvārdu vokatīvā lieto ar nominatīva galotni, tad atkarīgajam īpašības vārdam ir noteiktā nominatīva galotne: labais dēls! mīļā māte! Tā tas vienmēr ir daudzskaitlī: mīļie cilvēki!
Ja lietvārdam vienskaitļa vokatīvā ir vai nu ar akuzatīvu sakritusi, vai bezgalotnes forma, tad no tā atkarīgu īpašības vārdu lieto vai nu ar noteikto nominatīva, vai akuzatīva galotni: mīļais puisīt! vai mīļo puisīt! mīļā māsiņ! vai mīļo māsiņ! Piemēram: Pagaidiet, jaunais draugs! Jauno cilvēk, vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā jūs to domājat? (M. Zīverts)

Vietvārda rakstījums Marakeša ir uzskatāms par franču valodā rakstītā vietvārda Marrakech atveidi latviešu valodā.
Izrādās, maldīgs ir uzskats, ka rakstījums Marakeša ir tradicionāls rakstījums un rakstījums Marrākeša parādījies tikai līdz ar 2008. gadā izdoto „Lielo pasaules atlantu”. Šķirklis Marrākeša atrodams jau pagājušajā gadsimta 30. gados izdotajā „Latviešu konversācijas vārdnīcā”, tāpat arī M. Šūmanes un J. Sīkstuļa sakārtotajos arābu īpašvārdu atveides noteikumos 1982. gadā. Arī vēlākajos mācību materiālos un citur sastopams tikai rakstījums Marrākeša, tostarp arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.
Iespējams, rakstījums Marakeša radies izrunas ērtuma, franču valodas ietekmes un citu iemeslu dēļ, un, tiesa, arī plašsaziņas līdzekļos lielākoties sastopama tikai forma Marakeša.
Latviešu valodas normatīvie avoti pēdējos simt gados rāda, ka latviešu literārajā valodā nostiprināta forma Marrākeša.