Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Nosaukums rakstāms Eiropas valodu diena.

Latviešu valodā šķirami dažādi lielo sākumburtu lietojuma principi: lielo sākumburtu lietojums iestāžu rakstībā un svētku dienu rakstībā.
 

Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas diena;
Pasaules bišu diena;
Eiropas valodu diena;
Valmieras restorānu nedēļa.

Šim nosacījumam ir izņēmumi, kas arī nostiprināti normatīvajos aktos, piemēram:
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena;
Latvijas Republikas Proklamēšanas diena.
 

Eiropas Latviešu apvienība;
Latvijas Nacionālā opera un balets;
Jelgavas Mākslinieku biedrība;
Gulbenes Mūzikas skola.

Kļūdainais rakstījums Eiropas Valodu diena, visticamāk, radies, piemērojot iestāžu nosaukumu rakstības principu. Valodu daudzveidības svētku rakstībā ievērojams svētku dienu rakstīšanas princips, turklāt jāņem vērā, ka tiek svinēta tieši Eiropas valodu dažādība, tātad nosaukums rakstāms: Eiropas valodu diena. 

Preču vai pakalpojumu apmaiņa bez naudas kā maksāšanas līdzekļa izmantošanas ir bārters. Vārds aizgūts no angļu valodas vārda barter. Latviešu valodā aizguvuma bārters vietā iespējams lietot arī vārdu prečmaiņa.

Pāvesta vārds Leo latviešu valodā atveidojams Leons.

Daudzās valodās ir ierasts pāvesta vārdu pielāgot konkrētās valodas tradīcijām:
latīņu – Franciscus un Ioannes Paulus,
latviešu – Francisks un Jānis Pāvils,
angļu – Francis un John Paul,
itāļu – Francesco un Giovanni Paolo,
franču – François un Jean-Paul.
 

Iepriekšējo pāvestu vārds Leo latviešu valodā ticis atveidots Leons, un arī citās valodās ir darīts līdzīgi, sal. franču Léon, itāļu Leone utt.
Latīņu valodā rakstītais personvārds Leo ir personvārda nominatīva forma. Lai gan vārds Leo ir ierasts arī latviešu kalendārvārdu sarakstā, atveidē par pamatu tiek ņemts vārda celms Leon-, un vārds latviešu valodā atveidojams Leons līdzīgi kā Cicero – Cicerons, Nero – Nerons.

Uzvārds Platacs ir saliktenis, kas sastāv no daļām plats + acs. Tā kā vārds acs ir 6. deklinācijas lietvārds, uzvārds lokāms pēc 6. deklinācijas parauga, atšķirības vīriešu un sieviešu dzimtē ir tikai datīvā:

Valodas praksē, iespējams, vīrieša uzvārds biežāk locīts pēc 1. deklinācijas parauga (kā plecs, špics), jo nav pievērsta uzmanība salikteņa otrās daļas -acs semantikai. Gramatiski gan tādi uzvārdi kā Baltauss, Dzelzs, Grants, Klints lokāmi pēc 6. deklinācijas parauga.

Latviešu periodikā vārds eiropisks atrodams kopš 19. gadsimta 60. gadiem, savukārt eiropeisks – kopš 70. gadiem. Tātad jau kopš 19. gadsimta otrās puses abi aizguvumi ir konkurējuši (sal. krievu европейский, vācu europäisch).
20. gadsimta 30. gados vairākās publikācijās periodikā (piemēram, „Valodnieka piezīmes”, „Valodas prakses jautājumi”, „Mūsu valodas kļūdas”) stingri norādīts, ka vienīgais pareizais variants ir eiropisks, jo atvasinājums darināts ar -isks (algebrisks, eiropisks, romisks).* Pie šī atvasinājuma arī palikts trimdā, kur Latviešu valodas krātuves 1942. gadā publicētā „Latviešu pareizrakstības vārdnīca” izdota vairākas reizes.
Tikmēr Latvijā gadu gaitā nostiprinās atvasinājums eiropeisks kā skaidrojošajās, tā pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcās. Tas droši vien izskaidro, kāpēc Nacionālajā korpusu kolekcijā eiropeisks pārliecinoši prevalē pār eiropisks (atbilstoši 5000 pret 200). Te gan jāpiebilst, ka 80. gados Aina Blinkena eiropeisks un eiropisks minējusi pie problemātiskiem gadījumiem īpašības vārdu atvasināšanā no aizgūtiem lietvārdiem, tomēr mūsdienu latviešu valodas normām atbilst atvasinājums eiropeisks.

*Tā norādīts 1935. gada 7. novembra Rīgas Latviešu biedrības Valodniecības nodaļas sēdes protokolā. Sēdes vadītājs bijis Jānis Endzelīns, un, visticamāk, tas arī ietekmējis vairāku publikāciju tapšanu.