Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Jānis Endzelīns norādījis, ka instrumentāļa formas manim, tevim, sevim senāk nostājušās tikai pēc instrumentāļa prievārda ar:
ar manim, ar tevim, ar sevim.
Tikai vēlāk, kad instrumentāļa formas sakritušas ar akuzatīvu, arī manim, tevim, sevim vairs netika uztvertas kā instrumentāļa formas un tās varēja lietot pēc visiem prievārdiem:
ar, pie, ap, pēc, gar, līdz, starp, bez, apakš utt. manim, tevim, sevim
blakus akuzatīva formām ar, ap, par, pār, caur, gar, pret, starp mani, tevi, sevi
un ģenitīva formām: aiz, bez, no, pēc, uz, apakš manis, tevis, sevis.

Mūsdienās literārajā valodā vecās instrumentāļa formas manim, tevim sastopamas tikai vienskaitļa datīvā saistījumā ar prievārdu līdz. Formas ar garo patskani ī uzskatāmas par dialektālām.

Pilates ir fizisku vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību, izmantojot dažādus palīglīdzekļus, tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, pareiza elpošana. Vārds radies no metodes pamatlicēja, vācu izcelsmes amerikāņu fizkultūras instruktora Džozefa Humberta Pilatesa (Joseph Humbertus Pilates) uzvārda. Lai gan pilates sākotnēji latviešu valodā ienācis kā tiešs pārcēlums no metodes pamatlicēja uzvārda, laika gaitā tas iekļāvies latviešu valodas sistēmā, un nu tiek uzskatīts par 5. deklinācijas daudzskaitlinieku, tātad lokāmu lietvārdu.
Tātad vārds pilates latviešu valodā ir lokāms: pilašu nodarbība, eju uz pilatēm, apmeklētu pilates, vakar biju pilatēs/pilašu nodarbībā.

Sarunvalodā humpala nozīmē ‘veikals, kurā pārdod lietotu apģērbu, apavus u. tml. preces’, arī ‘apģērbs, apavi u. tml., kas iegādāti lietotu preču veikalā vai saņemti humānās palīdzības veidā’. Vārds darināts no vārdu savienojuma humānā palīdzība. Jāatceras, ka humpala ir sarunvalodas vārds. Literārajā valodā sakāms lietotas preces, lietoti apģērbi, arī lietotu preču veikals.

Vārds humpala ir saīsinājumu saliktenis (abreviatūra), precīzāk, strupinājumsaliktenis – īsinājums, ko darina no sintaktiskas konstrukcijas vārdu (visu vai dažu) nošķeltiem segmentiem, neņemot vērā nedz zilbes, nedz morfēmu robežas. Derivāti (atvasinājumi) parasti iegūst sugasvārda pazīmes un parasti funkcionē valodā kā lokāmi vai nelokāmi lietvārdi, piemēram, santehniķis ← sanitārais tehniķis, būvmateriāli ← materiāli būvniecībai.

Nosaukumu rakstībā ir šķirami tiešie un simboliskie nosaukumi.

Tiešajos nosaukumos nelieto pēdiņas, taču ir noteikts lielo sākumburtu lietojums:
Rīgas dome, Gaujas Nacionālais parks.
Simboliskie nosaukumi ir nosaukumi, kurus tekstā liek pēdiņās:
koris „Debesu pērle”, grupa „Prāta vētra”.
Valodas praksē pēdiņas bieži vien tiek aizstātas ar tekstu slīprakstā vai citā grafiskā izcēlumā, piemēram, afišā vai plakātā izceļot mūzikas grupu, albumu, grāmatu nosaukumus:
koris Debesu pērle, grupa PRĀTA VĒTRA.
Svarīgākais vienā tekstā ir ievērot konsekvenci, proti, ja nosaukumus sākts rakstīt slīprakstā, tad tā rīkoties arī turpmāk.

Viss simboliskais nosaukums ir izceļams, proti, lietojamas pēdiņas, slīpraksts vai kāds speciāls burtveidols, kas simbolisko nosaukumu atšķir no tiešajiem nosaukumiem, kuros vienīgais izcēlums ir lielo sākumburtu lietojums pirmajā un/vai kādā citā vārdā.

Preču vai pakalpojumu apmaiņa bez naudas kā maksāšanas līdzekļa izmantošanas ir bārters. Vārds aizgūts no angļu valodas vārda barter. Latviešu valodā aizguvuma bārters vietā iespējams lietot arī vārdu prečmaiņa.