Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Hārvarda Universitāte nosaukta par godu ziedotājam vārdā Džons Hārvards (John Harvard), kurš pēc nāves bija tai atstājis lielu ziedojumu un novēlējis bibliotēku. Nosaukums Hārvarda lietots, apzīmējot visu universitātes pilsētiņu līdzīgi kā Jeila vai Stenforda, taču pašas universitātes nosaukumā lietojams Džona Hārvarda vārds ģenitīvā.

Savukārt vārds universitāte rakstāms ar lielo sākumburtu, jo Latvijas un citu valstu augstskolu, akadēmiju, universitāšu divvārdu nosaukumos, kuros pirmais vārds ir īpašvārds, arī otrais vārds rakstāms ar lielo sākumburtu, piemēram, Vidzemes Augstskola, Lutera Akadēmija, Daugavpils Universitāte.

Tātad nosaukums rakstāms Hārvarda Universitāte.

Gan tauriņš, gan taurenis ir latviešu literārās valodas vārdi, vienīgi tauriņš ir literārajā valodā nostiprinājies senāk. Tātad pareizi ir gan taurenis, gan tauriņš.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija iesaka lietot šādus terminus:
emoji – emocijtēls, emoticon – emocijzīme. (Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju biļetens Nr. 2, 2021. gada 12. novembris)

Klints nosaukums ir aizgūts no vācu valodas. Loreleja Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā ir Reinas nimfa, kas ar savām dziesmām novirza kuģus no ceļa, lai tie sasistos pret klintīm.
Latvijas Lorelejas klints pazīstama arī ar nosaukumu Nāras (arī Nāru) klints. Vietējo iedzīvotāju valodā vairāk lietots nosaukums Velnatvars.

Diena pirms Jāņiem, 23. jūnijs, ir Zāļu diena, un tās dienas vakaru dēvē par Zāļu vakaru vai par Jāņu vakaru.
24. jūnijs savukārt ir Jāņu diena. Te varam vilkt paralēles ar Ziemassvētkiem – 24. decembrī ir Ziemassvētku vakars, savukārt Pirmie Ziemassvētki ir nākamajā dienā.

Ir vairākas versijas, kāpēc un kopš kura laika latviešu valodā Jāņus mēdz saukt par Līgo svētkiem (vai vienkārši par Līgo)*. Visticamāk, tas saistāms ar darbības vārda līgot nozīmi ‘dziedāt Jāņu dziesmas’, arī ‘svinēt Jāņus’.
Konstantīns Karulis raksta, ka darbības vārda „līgot nozīme ‘dziedāt Jāņu dziesmas; līksmoties Jāņu nakti’ izveidojusies ne vien saistījumā ar mitoloģiskajiem priekšstatiem vasaras saulgriežos, bet arī senajā izpratnē par dziedāšanu vai īpašu dziedāšanas veidu kā balss šūpošanu; semantiskas paralēles rāda verba [darbības vārda] locīt lietojums. Neatkarīgi no Jāņu tradīcijām līgot nozīmē ‘dziedot gavilēt’. Garlībs Merķelis 18. gadsimta beigās rakstīja, ka līgot ir „augstākajā pakāpē gavilēt” .. No līgošanas kā gavilēšanas izriet vārda līgo nozīme: tā ir verba locījuma forma, kas funkcionē kā dziesmu refrēns [piedziedājums] un reizē gaviļu sauciens.”