Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Lietvārds vēsts latviešu valodā ir sens aizguvums no senslāvu valodas ar nozīmi ‘ziņa; zīme, signāls, jaunumi, valodas’. Aizguvums minēts jau 17. gadsimta vārdnīcās formās vēste, vēsts.

Vārds bezvēsts nav padomju laiku aizguvums no krievu valodas (kr. val. безвестный). Gan ģenitīvenis* bezvēsts, gan savienojums ar prievārdu bez vēsts sastopami jau 20. gadsimta 20.–30. gadu rakstu avotos, arī 1922. gadā izdotajā „Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā” atrodams termins bezvēsts prombūtne.

Tiesa, arī krievu valodā ir līdzīgi (ar priedēkli bez-) darināts vārds, kas, iespējams, ir ietekmējis latviešu valodas vārda rašanos, taču šāda citu valodu (īpaši dominējošo kontaktvalodu) ietekme pastāv gan latviešu, gan citās valodās. Latviešu valodā ir daudz gan vācu, gan krievu, gan angļu valodas ietekmē radušos vārdu, kā arī leksisko aizguvumu.

Vārddarināšanas modelis ar priedēkli bez- mūsdienu latviešu valodā tiek aktīvi izmantots ģenitīveņu darināšanai, lai norādītu, ka nosauktajai reālijai nepiemīt tas vai pietrūkst tā, kas nosaukts ar motivētājvārdu. Šādi darinājumi ir, piemēram, bezastes, bezatlīdzības, bezizmēra, bezmaksas, bezpriedēkļa, bezsaimnieka, bezierunu, bezprincipu, bezrecepšu, bezvadu. Vārdi, kuriem ir pilna locījumu sistēma, ar priedēkli bez- darināti retāk, piemēram, bezmiegs, bezsamaņa, beztiesība, bezvējš.

Līdz ar to vārds (ģenitīvenis) bezvēsts ar nozīmi ‘tāds, par ko nav ziņu’ ir stabila latviešu leksikas vienība, kura iekļaujas mūsdienu latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā un kuras lietojums literārajā valodā nav uzskatāms par stila vai leksikoloģijas kļūdu.

* Ģenitīvenis ir lietvārds, kam ir tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīva forma un ko parasti lieto apzīmētāja funkcijā, piemēram, vienistabas dzīvoklis, augstpapēžu kurpes, bezsvara stāvoklis.

Nosaukumi rakstāmi: Amerikas Savienoto Valstu Kongress, Senāts, Pārstāvju palāta.

Pareizais rakstījums ir Amerikas Savienoto Valstu Kongress (tāpat kā Latvijas Republikas Saeima, Lietuvas Republikas Seims – parlamenta nosaukums), un abu palātu nosaukumi arī rakstāmi ar lielo sākumburtu – Senāts, Pārstāvju palāta.

Ja pavalstī likumdevējai varai ir īpašs nosaukums, mēs ieteiktu arī to rakstīt ar lielo sākumburtu, tātad varētu būt šādi piemēri:
Alabamas likumdevējs (sastopams arī tulkojums likumdevējsapulce), ko veido Pārstāvju palāta un Senāts;
Kanzasas likumdevējs (sastopams arī tulkojums likumdevējsapulce), ko veido Pārstāvju palāta un Senāts;
Džordžijas Ģenerālā asambleja, ko veido Pārstāvju palāta un Senāts;
Ziemeļdakotas Likumdevēja asambleja, ko veido Pārstāvju palāta un Senāts;
Ņūhempšīras Galvenā tiesa, ko veido Pārstāvju palāta un Senāts.

Saskaņā ar franču īpašvārdu atveides noteikumiem latviešu valodā priekšvārds Kristīne ir neregulārs atdarinājums, savukārt par regulāru atdarinājumu būtu uzskatāms atveides variants Kristina. Tomēr priekšvārda rakstījums Kristīne uzskatāms par tradicionāli ierastāku, tāds piedāvāts arī jaunākajos atveides avotos, šī forma ierastāka arī žurnālistu, tulkotāju vidū. Uzvārds gan rakstāms kā IV deklinācijas lietvārds ar galotni -a: Lagarda. Tātad personvārdi latviešu valodā rakstāmi Kristīne Lagarda.