Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Latvijas austrumdaļā, aptuveni no Rīgas uz austrumiem, iedzīvotāju nosaukumiem parastākā izskaņa ir -ieši, kas pievienota vietvārda formai bez galotnes, piemēram, Cesvaine – cesvainieši, Kalsnava – kalsnavieši. Vietvārda galotnes priekšā iedzīvotāju nosaukumā k mēdz pārvērsties par c un g – par dz.
Tātad Ulbrokas iedzīvotāji ir ulbrocieši, un Lēdurgas iedzīvotāji ir lēdurdzieši.

Virsraksti, kuri veidoti kā piebilde ar tiešo runu bez pēdiņām, plašsaziņas līdzekļos sastopami it bieži. Visticamāk, autori izvairās no pēdiņu lietojuma, lai lieki nesaraibinātu tekstu.

No interpunkcijas viedokļa aiz kola lielā sākumburta lietojums nav pamatots, tātad šāds rakstījums formāli ir korekts: Jānis Bērziņš: brauksim lēnāk pār tiltu, draugi!

Savukārt pēc nozīmes virsraksts funkcionē kā tiešās runas teikums, kurā ir nosaukts runātājs un viņa sacītais, tātad pēc satura to ir iespējams uzskatīt par tiešās runas teikumu un lietot lielo sākumburtu aiz kola: Jānis Bērziņš: Brauksim lēnāk pār tiltu, draugi!

Šādas konstrukcijas latviešu valodā nav normētas, proti, nav noteikta nedz interpunkcija, nedz arī lielo sākumburtu lietojums tajās. Formāli aiz kola rakstāms mazais sākumburts, taču pēc nozīmes virsrakstā ir izteikts kādas personas sacītais līdzīgi kā tiešajā runā. Tātad būtu iespējams gan mazā, gan lielā sākumburta lietojums.

Vārda dzērienkarte pagaidām latviešu valodas vārdnīcās nav, taču pēc analoģijas ar līdzīgiem salikteņiem, kā kontūrkarte (nevis kontūru karte), pastkarte (nevis pasta karte) un, protams, ēdienkarte (nevis ēdienu karte), ieteicams rakstīt salikteni dzērienkarte.

Ja deju kolektīva nosaukums oficiāli ir rakstīts „DimDari”, tad tas tā arī rakstāms – TDK „DimDari”.

Šādu neraksturīgu lielo un mazo burtu kombinējumu var izmantot par grafisku līdzekli nosaukuma leksiski semantiskās nozīmes izcelšanai, papildnozīmes piešķiršanai, vārdu spēlei u. tml., piemēram, „UgunsGrēks” (uzsvērta vārddaļa grēks), „AvanTūristi” (uzsvērta vārddaļa tūristi).

Deju kolektīvs nosaukumā acīmredzot vēlējies uzsvērt, ka nosaukumā nav atspoguļots tikai refrēns, bet ietverts arī vārds darīt.