Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārdam ietvars ir vairākas nozīmes, un viena no tām (parasti lietojot daudzskaitļa lokatīvā ietvaros) ir ‘apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.)’, arī ‘noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u.tml.)’:
jārisina problēmas savu iespēju ietvaros;
kursa ietvaros tiks apgūti valodas pamati;
pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi.

Vārds ietvari pēdējos gados kļuvis par tādu kā modes vārdu un lielā daļā kontekstu ir uzskatāms par lieku, jo to pašu domu ir iespējams izteikt ar lokatīvu vai ar kādu stilistiski veiksmīgāku konstrukciju:
jārisina problēmas pēc savām iespējām;
kursā tiks apgūti valodas pamati;
pašvaldības atbilstoši savai kompetencei un likumam darbojas patstāvīgi.

Vārdam ietvars ir arī citas nozīmes, un neba vienmēr tas skaužams. Allaž ir vērts raudzīties, lai tekstā nebūtu lieku vārdu un smagnēju konstrukciju.

Īstenības izteiksmes salikto tagadni veido divas vārdformas: palīgdarbības vārds būt (nebūt) tagadnē un lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis, kas beidzas ar -is , -ies, -usi (-usies), -uši (-ušies), -ušas (-ušās).
Saliktajā laika formā ietilpstošais divdabis norāda arī vīriešu vai sieviešu dzimti, teikuma gramatiskajā centrā izteicējam saskaņojoties ar teikuma priekšmetu:
Brālis ir bijis Londonā; Mana māsīca pagājušajā vasarā bija aizbraukusi uz Itāliju; Mani draugi ir devušies prom; Manas māsas ir lasījušas ziņas.

Teikuma priekšmets latviešu valodā visbiežāk ir nominatīvā, un lokāmajam darāmās kārtas divdabim saliktās laika formas sastāvā ir tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa nominatīva forma. (Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 474. lpp.)

Ar darbības vārdu nebūt ģenitīvs ir lietojams eksistences un piederības nolieguma nozīmē:
Vakar nebija saules; Jūrā nav viļņu; Man nav naudas.  (Latviešu valodas gramatika.  Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 349. lpp.)

Šādos gadījumos ģenitīvā lietotais vārds ir teikuma priekšmets, tātad teikuma gramatiskais centrs ir saules nebija, viļņu nav, naudas nav.  

Ģenitīvs (nevis nominatīvs) šādos izteikumos ir lietojams arī saliktajos laikos, proti, man nav bijis laika, man nav bijis skapja utt., tātad teikuma gramatiskie centri atbilstoši ir laika nav bijis, skapja nav bijis.

Ja šādos teikumos tiek lietots kāds vīriešu dzimtes lietvārds vienskaitlī, piemēram, laiks – man nav bijis laika –, tad parasti jautājumi par ģenitīva locījumu un pareizo divdabja formu nerodas, jo divdabja forma arī ir vīriešu dzimtē.

Svārstības šādās konstrukcijās valodas praksē rodas trijos citos gadījumos:
-    ja tiek lietots sieviešu dzimtes lietvārds vienskaitlī (pieredze);
-    ja tiek lietots sieviešu dzimtes lietvārds daudzskaitlī (kleitas);
-    ja tiek lietots vīriešu dzimtes lietvārds daudzskaitlī (draugi).

Latviešu valodas morfoloģijā marķētā un nemarķētā locekļa opozīcijā par nemarķēto uzskata vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīva formu, piemēram, īpašības vārda nemarķētā forma ir liels, augsts, savukārt marķētās*  – lieli, lielas, augstas u. tml. Lokāmā darāmās kārtas pagātnes divdabja nemarķētā, pamata forma ir, piemēram, bijis, braucis, devies, lasījis u. tml., pretstatā bijuši, bijušas, braukusi, devušies, lasījušas u. tml.

Ja teikuma priekšmets ir ģenitīvā, tad divdabja forma ir lietojama nemarķētajā formā vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīvā, proti: man nav bijis laika, man nav bijis pieredzes, man nav bijis kleitu, man nav bijis draugu.

*Ar nemarķēto formu saprot neitrālo, vispārināto formu, teiksim, profesijas vispārināti mēs nosaucam vīriešu dzimtē, piemēram, ārsts, psihologs, savukārt konkretizējot tiek lietota atbilstošā dzimte, skaitlis (t. i., forma tiek marķēta): šie kungi ir ārsti, Elīna ir psiholoģe.
 

No krievu valodas aizgūtie īpašības vārdi mazskaitlīgs (krievu малочисленный) un daudzskaitlīgs (krievu многочисленный), arī apstākļa vārdi mazskaitlīgi un daudzskaitlīgi, ir kalki, to morfoloģiskā struktūra veidota pēc krievu valodas parauga, burtiski pārtulkojot vārdu sastāvdaļas (šajā gadījumā darināts saliktenis, kā arī izmantots afikss -īg-). Valodas praksē šie vārdi sastopami it bieži (vārds daudzskaitlīgs pat atrodams Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā), tomēr tos nebūtu ieteicams lietot latviešu literārajā valodā, jo pastāv citas, krietni veiksmīgākas izteiksmes iespējas:
nevis laukumā bija daudzskaitlīgs pūlis, bet laukumā bija liels pūlis;
nevis personāls ir daudzskaitlīgs, bet ir daudz darbinieku, personāls ir apjomīgs;
nevis mantojums ir mazskaitlīgs, bet mantojums ir neliels;
nevis mazskaitlīgs loms, bet mazs loms.

Tīksme ir ‘emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums’. Savukārt ‘tāds, kas izraisa tīksmi; tāds, kurā izpaužas tīksme’ ir tīksms vai tīksmīgs.

Vārds tīksme atvasināts no darbības vārda tikt. Tas ir 19. gadsimta beigu jaunvārds, kas darināts pēc vārda līksme parauga. No tā arī atvasinājumi tīksms, tīksmīgs, tīksmot, tīksmināt(ies).

Nosaukums „Prāta vētra” ir simboliskais nosaukums, kurā ar lielo sākumburtu rakstāms tikai pirmais vārds. Vārda vētra rakstījumam ar lielo sākumburtu nav pamata.
Lielo sākumburtu pārspīlējums nosaukumos, iespējams, radies citu valodu ietekmē.