Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2023. gada 15. maija sēdē krieviskā nosaukuma Kaļiņingrada vietā latviešu valodā turpmāk ieteikusi lietot tradicionālo baltisko nosaukumu Karaļauči vai vēsturisko vācisko nosaukumu Kēnigsberga. Tāpat arī atbalstīts ieteikums ģeogrāfijas termina „Kaļiņingradas līcis” vietā turpmāk lietot „Kēnigsbergas līcis”.
 
Arī Polija 2023. gada maijā atteikusies no krieviskā nosaukuma Kaļiņingrada un atgriezusies pie pilsētas vēsturiskā nosaukuma Kēnigsberga, poļu Królewiec.

Lietvārdi, kas izsaka skaitu vai daudzumu (kā pāris, ducis, kilograms, litrs, sauja u. tml.), latviešu valodā tiek lietoti kopā ar lietvārdu ģenitīvā (piemēram, pāris jautājumu, ducis zosu, kilograms biezpiena, litrs piena, sauja naudas u. tml.).

Kā norādīts jaunākajos holandiešu īpašvārdu atveides ieteikumos Dena Dimiņa rakstā „Ieteikumi nīderlandiešu īpašvārdu atveidei latviešu valodā”, holandiešu u latviešu valodā atveidojams ar u. Tiesa, tas atšķiras no ieteikumiem, kas atrodami, piemēram, Vikipēdijā, uz kuriem mēdz atsaukties valodas lietotāji.

D. Dimiņš raksta: „Atveidē caurmērā ievērots fonētiskais princips, tomēr, tāpat kā dāņu, krievu u. c. valodās, ņemta vērā rakstība, lai atveide pārāk neattālinātos no vārda grafiskā attēla.” (Sk. Dimiņš, Dens.  Ieteikumi nīderlandiešu īpašvārdu atveidei latviešu valodā. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisks rakstu krājums. Atb. red. I. Druviete. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2022, 190. lpp.) Iespējams, tāpēc atveidē sastopamas atšķirības, jo holandiešu u izruna tuvinās vācu ü izrunai, kas savukārt latviešu valodā tradicionāli atveidojams ar i.

Personvārdi atveides formā Marks Rute atveidoti jau vismaz kopš 2017. gada. Tā kā uz šādu rakstījumu latviešu valodā norādījis arī zinātniski recenzēto atveides ieteikumu autors Dens Dimiņš, šādu atveidi iesakām izmantot arī turpmāk.

Saskaņā ar ieteikumiem, kā latviešu valodā lietojami lielie sākumburti, ar lielo burtu trīs un vairāk vārdu savienojumos institūciju, struktūrvienību nosaukumos rakstāms nākamais vārds aiz īpašvārda, piemēram, Rīgas Latviešu biedrība, Latvijas Futbola federācija, tāpēc nereti rodas jautājums par pašvaldību policiju pilno nosaukumu rakstību.

Pašvaldības policija ir katras konkrētās pašvaldības veidota institūcija, lai nodibinātu kārtību vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Pretstatā Valsts policijai – valsts pārvaldes iestādei iekšlietu ministra pārraudzībā – tāda atsevišķa iestāde kā Pašvaldības policija nepastāv. Šāda institūcija ir iekļauta attiecīgā pašvaldībā, līdzīgi kā, piemēram:
bāriņtiesa – Liepājas pilsētas bāriņtiesa;
būvvalde – Kuldīgas novada pašvaldības būvvalde;
dome – Līvānu novada dome.
Nosaukumos, kur nomenklatūras vārdu neraksturo neviens diferencētājvārds*, kā bāriņtiesas, būvvaldes, domes vai policijas gadījumā, ar lielo sākumburtu raksta tikai īpašvārdu.

Tātad vārdu pašvaldības šādu institūciju nosaukumos nav pamata rakstīt ar lielo sākumburtu un nosaukumi rakstāmi Saldus novada pašvaldības policija, Rīgas pašvaldības policija.

*Diferencētājvārds ir institūcijas pamatfunkciju raksturotājpazīmes apzīmējums, piemēram, vārds mūzikas vārdkopā mūzikas skola.

Vārdu maestro ar lielo sākumburtu var rakstīt stilistiskos nolūkos, izrādot īpašu pagodinājumu. Tiesa gan, lielā sākumburta lietojumu varētu drīzāk attiecināt uz vēstulēm vai ielūgumiem, kuri adresēti šim maestro, nevis, piemēram, uz preses relīzi.

Valentīna Skujiņa norādījusi, ka „[s]vinīga rakstura sarakstē uzrunas formā ar lielo sākumburtu mēdz rakstīt amata, aroda vai titula nosaukumus, ko parasti ar lielo sākumburtu neraksta:
Godājamo Prezident!
Augsti godātais Profesora kungs!” (Sk. Skujiņa, Valentīna. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 21. lpp.)

Citādi vārds maestro ir sugasvārds, kas rakstāms ar mazo sākumburtu. Ar šo vārdu apzīmē izcilu mūziķi, piemēram, diriģentu vai komponistu, tāpēc pielikums maestro pats par sevi norāda uz personas izcilību, godināšanu, piemēram:
notiks maestro Aleksandra Viļumaņa koncerts;
Latvijas Radio klausīsimies raidījumu par maestro Herbertu fon Karajanu;
televīzijā skatīsimies maestro Raimonda Paula koncertu „Laternu stundā” utt.

Vārds maestro rakstāms ar mazo sākumburtu, taču lielā sākumburta lietojums nav aplams, ja vēlamies kādu maestro sevišķi godināt, jo „[l]ielie sākumburti kā grafisks līdzeklis dod iespēju tekstā izcelt un pastiprināt gan svinīgumu, gan patosu, gan cildenumu”. (Sk. Laugale, Velga; Šulce, Dzintra. Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 21. lpp.)