Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vietniekvārdiem šis, šī, tas, tā lokatīvā, šis, šī vienskaitļa ģenitīvā, kā arī sieviešu dzimtes vārdformas šī daudzskaitļa nominatīvā, datīvā un akuzatīvā raksturīgas paralēlformas.

 

 

*Latviešu valodas gramatikā (2013) minēta arī forma šos. Latviešu literārās valodas vārdnīcā šāds lietojums atzīts par novecojušu, citos pēdējās desmitgadēs izdotajos norādāmo vietniekvārdu locīšanas pārskatos šāda forma nav minēta.
**Latviešu valodas gramatikā (2013) minēta arī forma tos. Citos pēdējās desmitgadēs izdotajos norādāmo vietniekvārdu locīšanas pārskatos šāda forma nav minēta.

Izsakot mēra vai apjoma attieksmes starp divām reālijām, lietojams dalāmais (jeb partitīvais) ģenitīvs. No citiem adnominālajiem ģenitīvu veidiem (tādiem, kas ir sintaktiski atkarīgi no lietvārda) dalāmais ģenitīvs atšķiras ar novietojumu: tas allaž atrodas aiz neatkarīgā vārda. Dalāmā ģenitīva nozīmē tiek lietoti lietvārdi, kuri izsaka dalāmu nojēgumu – ko mērāmu, sveramu, skaitāmu u. tml.:
paciņa cepumu;
ēdamkarote eļļas;
glāze piena.
Daļskaitļa 1⁄2 nosaukums veidots, izmantojot pamata skaitļa vārdu viens un lietvārdu puse – viena puse. Arī vārds puse izsaka dalāmo nojēgumu, tātad aiz šī vārda lietojams ģenitīvs:
(viena) puse tējkarotes;
(viena) puse ābola.

Teikumā šādās vārdkopās lokāmi mērvienību, iesaiņojuma, daļu u. tml. nosaukumi, nemainot tiem sekojošās ģenitīva locījumu formas:
sadrupina paciņu cepumu, pievieno pusi tējkarotes kanēļa.

Bieži sastopami salikteņi ar pus- (vārdnīcās atrodams arī atsevišķs vārds pus), kas norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma, tilpuma:
puspaciņa cepumu;
pustējkarote kanēļa.
Ar pus- darinātos lietvārdus iespējams lietot visos vajadzīgajos locījumus:
sadrupina puspaciņu cepumu, pievieno pustējkaroti kanēļa.

Lokāmajiem darāmās kārtas tagadnes divdabjiem (ar piedēkli -oš-, piemēram, dziedošs cīrulis, plaukstošie pumpuri, ziedošā pļava) iespējamas ne tikai formas, kas tiek veidotas no tiešajiem darbības vārdiem, kā dziedāt, plaukt, ziedēt, bet arī atgriezeniskās formas, kuras tiek veidotas no atgriezeniskajiem darbības vārdiem, kā kustēties, tuvoties. Atgriezeniskajiem divdabjiem ir t. s. nepilnās jeb defektīvās paradigmas: tiem nav nenoteikto un noteikto galotņu šķīruma, trūkst vairāku locījumu formu gan vīriešu, gan sieviešu dzimtē, turklāt vairākās formās ir vērojama formu homonīmija, proti, tās sakrīt.
 

Valodas praksē šo divdabju lietošana reizumis sagādā grūtības trūkstošo formu dēļ, un lietojumā vērojamas kļūdas. Valodas kultūrā arī ieteikts izvairīties no pārliecīga atgriezenisko divdabju lietojuma, lai tekstu nepadarītu pārāk smagnēju.

Uzvārdi ar galotni -us ir raksturīgi gan sievietēm, gan vīriešiem. Tā kā šie ir retāk sastopami uzvārdi, to locīšana nereti sagādā grūtības. Lūk, pilna paradigma sieviešu un vīriešu dzimtē.

Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir kopdzimtes uzvārdiem ar galotnēm -a vai -e.
Šādi uzvārdi latviešu valodā lokāmi attiecīgi pēc ceturtās vai piektās deklinācijas sugas vārdu locīšanas sistēmas – dzimtes atšķirība šo uzvārdu locīšanā izpaužas tikai vienskaitļa datīvā: sieviešu uzvārdos ir galotne -ai (Liepai) vai -ei (Eglei); vīriešu uzvārdos ir galotne -am (Liepam) vai -em (Eglem).