Valodas konsultācijas

Kā pareizi: veselīga dzīvesveida trīs pamatprincipi vai trīs veselīga dzīvesveida pamatprincipi?

Jautājums

Kā pareizi: veselīga dzīvesveida trīs pamatprincipi vai trīs veselīga dzīvesveida pamatprincipi?

Atbilde

Pareizi ir trīs veselīga dzīvesveida pamatprincipi.

Latviešu valodā teikuma locekļu savstarpējos sakarus norāda galotņu formas, tāpēc vārdu secība var būt diezgan brīva. Tomēr tāpat pastāv vārdu secības likumības, un noteikta vārdu secība ir arī apzīmētāju rindās.
Ja lietvārdam ir piesaistīti vairāki vārdi un viens no tiem ir skaitļa vārds, šis skaitļa vārds parasti nostājas pirms cita komponenta: trīs jauni cilvēki; viens pieklīdis suns.
Nereti valodas praksē sastopami piemēri, kuros skaitļa vārds nostājies aiz citiem apzīmētājiem, tuvāk lietvārdam. Šādos gadījumos tomēr vārdu kārta būtu jāmaina:
nevis Olaines plastmasu pārstrādes rūpnīcā strādājošie trīs pusaudži apgalvoja .., bet trīs Olaines . . rūpnīcā strādājošie pusaudži..;
nevis patversmē nonāca mazi, pūkaini četri kaķēni, bet patversmē nonāca četri mazi, pūkaini kaķēni.

Avoti

Valkovska, B., Lokmane, I. Vienkārša teikuma komunikatīvā struktūra. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 795. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārdu secība Vārdu secība Apzīmētājs

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt raidījuma gaitā, nodarbības gaitā?

Jautājums

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt raidījuma gaitā, nodarbības gaitā?

Atbilde

Vārdam gaita ir vairākas nozīmes, un viena no tām ir arī ‘ritums (dzīvei, laikam)’. Piemēram, dzīves gaitā, laika gaitā u. tml.

Taču jāraugās, lai vārds tiktu lietots vietā un nekļūtu lieks. Piemēram, lai gan vārdkopas raidījuma gaitā uzzināsiet vai nodarbības gaitā dzirdēsiet ir pareizas, iespējams, pietiktu ar lietvārda lokatīvu: raidījumā uzzināsiet, nodarbībā dzirdēsiet utt.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 299. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Kā nosaukt visas meitenes un zēnus klasē: skolēni vai skolnieki?

Jautājums

Kā nosaukt visas meitenes un zēnus klasē: skolēni vai skolnieki?

Atbilde

Visas klases meitenes un zēni kopā ir skolēni.

Skolēni ir skolas audzēkņi un audzēknes.
Skolnieki ir skolas audzēkņi (zēni).
Skolnieces ir skolas audzēknes (meitenes).
Tātad, ja ir nepieciešams uzrunāt tādas klases audzēkņus, kurā mācās gan zēni, gan meitenes, ir jālieto vārds skolēni. Ja klasē būtu tikai meitenes, daudzskaitlī varētu lietot vārdu skolnieces, ja klasē būtu tikai zēni, attiecīgi varētu lietot vai nu vārdu skolnieki, vai skolēni.

Vai cilvēks, kas godprātīgi bankā pilda kredītsaistības, respektīvi, maksā aizņēmumu un procentus, ir parādnieks?

Jautājums

Vai cilvēks, kas godprātīgi bankā pilda kredītsaistības, respektīvi, maksā aizņēmumu un procentus, ir parādnieks?

Atbilde

Arī šāds cilvēks ir parādnieks.

Parādnieks – ‘cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kas ir (ko) aizņēmusies, ir (kādam, kam) parādā’. Pamatojoties uz vārdnīcas skaidrojumu, par spīti godprātīgai attieksmei pret sava parāda kārtošanu, kamēr tas nav nokārtots, fiziska vai juridiska persona uzskatāma par parādnieku.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 775. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Termini Vārda skaidrojums

Nu, ko tu gudro jaunu kalendāru? – ko nozīmē frazeoloģisms gudrot jaunu kalendāru?

Jautājums

Nu, ko tu gudro jaunu kalendāru? – ko nozīmē frazeoloģisms gudrot jaunu kalendāru?

Atbilde

Gudrot jaunu kalendāru nozīmē 'lieki prātot'.

Šāds frazeoloģisms sastopams periodikā, un tas fiksēts arī Latviešu frazeoloģijas vārdnīcā kā sarunvalodā sastopams frazeoloģisms ar ironisku nokrāsu.

Piemēram:
.. Nu, ko tu gudro jaunu kalendāru? Kas Liepiņu Kristinei vainas? Iznesīga meita, kaut ar pamatskolu, bet izskatās akurāt kā ģimnaziju beigusi! (Aizsargs, Nr. 12, 01.12.1933.)
– Negudro jaunu kalendāru, bet iedzer! – Ēriks mudināja. (Lācis, V. Kopoti raksti, VIII sējums. Rīga, Liesma, 1973, 115. lpp.)

Avoti

Laua, A., Ezeriņa, A., Veinberga, S. Latviešu frazeoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 2000, 499. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Frazeoloģismi Ironiskais stils

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze