Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Lūdzu, atsūtiet man e-pastu vai e-vēstuli?

Elektroniskais pasts (e-pasts) ir rīks, līdzeklis, pa kuru var sūtīt ziņojumus, līdzīgi, kā klausīties ziņas pa radio. Izteiksmes īsuma labad, kā arī citu valodu ietekmē vārdu e-pasts attiecina ne tikai uz elektronisko pastu kopumā, bet uz konkrēto vēstuli, kas e-pastā tiek saņemta. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija (LZA TK ITTEA) konkrēto e-pastā saņemto vēstuli ieteikusi saukt par elektronisko vēstuli (e-vēstule) vai elektroniskā pasta vēstuli (e-pasta vēstule).

Varētu domāt, ka viens no šiem ir literārās, savukārt otrs – sarunvalodas vārds, tomēr, kā liecina vārdnīcas, literārajā valodā vienlīdz iederīgs ir gan vārds puķkāposts, gan ziedkāposts.

1. Ja vārdu savienojums galu galā iekļaujas teikumā un pilda apstākļa funkciju, to no pārējā teikuma ar pieturzīmēm (komatiem, iekavām vai domuzīmēm – atkarībā no teikuma uzbūves) atdalīt nav nepieciešams. Šajā gadījumā vārdu savienojums galu galā lietots ar nozīmi ‘beigās’, ‘beidzot’ un parasti ir viegli aizstājams:
Oregonā galu galā [= ‘beidzot’] tapis Meža zinātnes komplekss (Zeme un valsts. Pieejams:  https://www.zemeunvalsts.lv/oregona-galu-gala-tapis-meza-zinatnes-komplekss)

Latvija izvirzās vadībā, taču galu galā [= ‘beigās’] atzīst Austrijas pārākumu (Latvijas Futbola federācija. Pieejams: https://lff.lv/zinas/13523/latvija-izvirzas-vadiba-tacu-galu-gala-atzist-austrijas-parakumu/)

2. Ja vārdu savienojums galu galā nav lietots apstākļa funkcijā un tiek izdalīts arī intonatīvi, tas lietots iesprauduma funkcijā un no pārējā teikuma atdalāms ar pieturzīmēm (Blinkena, Aina. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 256. lpp.):
Tālāk turpināt sarunu būtu bezjēdzīgi. Galu galā, kāda jēga teikt Mairitai to, kas būtu jādzird Maldim. (Līdzsvarotais mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss. Pieejams: http://www.korpuss.lv/)

Galu galā – vai tad viņi nav labi draugi? (Vilks, Ēvalds. Lāga zēni. Rīga : Liesma, 1966, 109. lpp.)

Tātad no pārējā teikuma vārdu savienojumu galu galā ar pieturzīmēm atdala iesprauduma funkcijā un neatdala apstākļa funkcijā.

„Lielajā pasaules atlantā” ir dots vietvārda rakstījums Mineapolisa, tomēr Valsts valodas centra kolēģi norāda, ka tas nav ieteicamais rakstījums latviešu valodā. Šādi nosaukumi ir salikteņi, kuros oriģinālvalodā izmantots sengrieķu cilmes komponents -polis ar nozīmi ‘pilsēta’, un latviešu valodā tie tradicionāli atveidojami ar -pole neatkarīgi no to atrašanās vietas, piemēram, Grieķijā: Akropole, Nikopole, Aleksandrupole, Filipopole (tag. Plovdiva Bulgārijā); Itālijā: Neapole; Turcijā: Konstantinopole (senais Stambulas nosaukums); Ukrainā: Mariupole, Melitopole, Sevastopole, Simferopole; Krievijā: Stavropole; attiecīgi arī ASV: Mineapole un Indianapole.