Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Tīksme ir ‘emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums’. Savukārt ‘tāds, kas izraisa tīksmi; tāds, kurā izpaužas tīksme’ ir tīksms vai tīksmīgs.

Vārds tīksme atvasināts no darbības vārda tikt. Tas ir 19. gadsimta beigu jaunvārds, kas darināts pēc vārda līksme parauga. No tā arī atvasinājumi tīksms, tīksmīgs, tīksmot, tīksmināt(ies).

Teikums Lai spīdošs gads, un lai izdodas iecerētie darbi! ir salikts sakārtots teikums, kur lietota partikula (nevis pakārtojuma saiklis) lai.
Ja salikta sakārtota teikuma komponenti, ko saista saiklis un, ir sintaktiski līdzīgi, komats pirms saikļa ir liekams:
Kas notiek, un kā to saprast?
Kā Ievai sokas, un kādi ir viņas plāni?
Lai svētki izdodas, un prātā mierīgas domas!

Praksē bieži sastopamā kļūdainā interpunkcija, iespējams, skaidrojama ar to, ka tādi vārdi kā kas, kā, lai saliktā pakārtotā teikumā mēdz ievadīt palīgteikumu, un, ja vienlīdzīgus palīgteikumus saista saiklis un, pirms tā komatu neliek:
Man nav skaidrs, kas notiek un kā to saprast.
Viņš interesējas, kā Ievai sokas un kādi ir viņas plāni.
No sirds novēlu, lai svētki izdodas un prātā mierīgas domas!

Nē, komatam pirms saikļa nav jābūt: Vakaros Harijs skatās filmas vai arī lasa romānus.

Saiklis vai arī nereti ir pāru saikļu sastāvdaļa: vai – vai arī; vai nu – vai arī. Ja vienlīdzīgos teikuma locekļus saista pāru saiklis, tad pirms šo saikļu otrās daļas allaž komats ir liekams: Vakaros Harijs vai nu skatās filmas, vai arī lasa romānus.

Teikumā Vakaros Harijs skatās filmas vai arī lasa romānus ir vienlīdzīgi teikuma locekļi skatās un lasa, kurus saista saiklis vai arī. Valodas praksē komats šādos gadījumos bieži sastopams droši vien tāpēc, ka vai arī ir ierasta pāru saikļa sastāvdaļa. Tomēr, līdzīgi kā gadījumos, kad vienlīdzīgus teikuma locekļus saista saikļi jeb, vai, un, komats pirms saikļa nav liekams: Brīvdienās es runāju pa telefonu vai arī sarakstos ar draugiem; Mēs varam skriet pa parku vai arī pa stadionu.

Kārļa Mīlenbaha (1853–1916) pirmais raksts 1881. gadā publicēts žurnālā „Pagalms”. Viņš parakstījies ar pseidonīmu Līgciemnieks, kuru izvēlējies pēc dzimtā Līgciema (Kandavas pag.) nosaukuma.
 

Kārlis Mīlenbahs ir bijis skolotājs, tulkotājs, akadēmiski izglītots valodnieks, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Ortogrāfijas komisijas vadītājs. Plašākai sabiedrībai visvairāk noteikti pazīstami divi darbi, kas tapuši kopā ar Jāni Endzelīnu: „Latviešu gramatika” (1907) un „Latviešu valodas vārdnīca” (1923–1932).

Mīlenbahs publicējis ap 100 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu. Noteikti jāmin pirmais plašākais latviešu sintakses apraksts – grāmata „Teikums” (1898), kā arī vairāki latviešu pareizrakstībai veltīti raksti, kā „Pareizrakstības jautājums” (1903), „Latviešu pareizrakstības jautājums” (1908), „Par jauno ortogrāfiju” (1912).

Elektroniskās saziņas procesā emociju izpausmei izmantotās rakstzīmes, rakstzīmju grupējumus vai stilizētus grafiskus attēlus angļu valodas ietekmē latviešu sarunvalodā mēdz dēvēt par emodži (pēc angļu vārda emoji, kas aizgūts no japāņu valodas), reizēm arī par sejiņām, smailijiem vai reakcijām. Sastopams arī vārds emotikoni. Literārajā valodā tās saucamas par emocijzīmēm.
Šādu apzīmējumu atbalstījusi arī Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija.