Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Dziesmu veltīsim Gitai Dzelzij.

Pie 6. deklinācijas pieder sieviešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s. Šādi sugasvārdi mēdz iegūt īpašvārda nozīmi, un tie sastopami kā sieviešu, tā vīriešu uzvārdos. Locīšanā vienīgā atšķirība ir vienskaitļa datīvā:
N. Kas? Frīdis Dzelzs, Gita Dzelzs;
D. Kam? Frīdim Dzelzim, Gitai Dzelzij.
Sieviešu uzvārdus loka tāpat kā atbilstošos sugasvārdus: zivij trūkst sāls, sirdij nevajag skaita, Gitai Dzelzij veltīta dziesma.

Kamambēra vārda pamatā ir Kamambēras (franču Camembert) nosaukums. Siera nosaukums ir apelativējies, proti, kļuvis par sugasvārdu, tāpēc rakstāms ar mazo sākumburtu. Savukārt kļūdainais patskaņa e rakstījums a vietā, visticamāk, radies oriģinālrakstības dēļ. Šo svešvārdu latviešu valodā atbilstoši izrunai franču valodā raksta kamambērs.

Latviešu literārajā valodā ar darbības vārdu nebūt ģenitīvs ir lietojams eksistences un piederības nolieguma nozīmē (parasti tas ir noliegts teikuma priekšmets):

Vārda lēst pamatnozīme ir ‘rēķināt’.
 

Vārds lēst ar nozīmi ‘rēķināt’ atrodams vārdnīcās jau kopš 18.gadsimta. Mūsdienu valodas praksē, sevišķi publicistikā, pēdējās desmitgadēs lēst kļuvis par tādu kā modes vārdu, un tā nozīme ir paplašinājusies, piemēram:
‘iepriekš spriest, domāt, paredzēt’ – lēš, ka nākamais gads būs ļoti veiksmīgs;
‘plānojot, paredzot censties atrast skaitlisko vērtību’ – lēšams, ka saslimušo skaits būs lielāks nekā pērn; eksperti lēš, ka izmaksas būs ap pieciem tūkstošiem;
‘uzskatīt, minēt’ – kaimiņi lēš, ka izturēt kļuvis par grūtu, tāpēc viņa aizgājusi.

Tiesa gan, lēst lietojums kontekstā būtu jāizvērtē, jo nereti iespējams izvēlēties precīzāku, iederīgāku vārdu. Samudžinātās lēst nozīmes tekstu var padarīt grūti uztveramu.