Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārdam gaita ir vairākas nozīmes, un viena no tām ir arī ‘ritums (dzīvei, laikam)’. Piemēram, dzīves gaitā, laika gaitā u. tml.

Taču jāraugās, lai vārds tiktu lietots vietā un nekļūtu lieks. Piemēram, lai gan vārdkopas raidījuma gaitā uzzināsiet vai nodarbības gaitā dzirdēsiet ir pareizas, iespējams, pietiktu ar lietvārda lokatīvu: raidījumā uzzināsiet, nodarbībā dzirdēsiet utt.

Šādi vārdu savienojami ir pieļaujami vārda produkts daudznozīmības dēļ, taču tik plašs to lietojums latviešu valodā nav vēlams.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārds produkts skaidrots šādi: 1. ‘priekšmets, viela, ko iegūst cilvēka darba rezultātā’; 2. ‘uzturlīdzeklis ēdiena gatavošanai. Izstrādājums, kas sagatavots ēšanai’; 3. ķīm. ‘viela, savienojums, kas veidojas no citām vielām, savienojumiem’; 4. ‘apstākļu, vides iedarbības rezultāts; rezultāts, sekas (garīgai darbībai)’.
 „Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā” vārdam fiksētas četras dažādas nozīmes: 1. ’cilvēka darbības vielisks vai nemateriāls rezultāts (piemēram, kāds priekšmets, pakalpojums, zinātnisks atklājums, ideja); 2. ‘viela, ko ķīmiski iegūst no citām vielām’; 3. ‘kādu apstākļu, vides ietekmes sekas, rezultāts’; 4. ‘pārtikā lietojamie izstrādājumi un preces’.
Arī terminā nacionālais kopprodukts ir lietots vārds produkts. Vārdnīcu skaidrojumi liecina, ka vārdam ir ļoti plašs lietojums, nav arī noliedzams, ka tas ir kļuvis par modes vārdu – klišeju, kad teju viss tiek dēvēts par produktu, līdzīgi tiek lietoti arī vārdi projekts, formāts, vīzija, filozofija u. c. Valodniece R. Veidemane par šādiem vārdiem saka: „Vārdam ir piešķirta ļoti plaša nozīme, ka patiesībā tas kļūst tukšs, jo laupa valodai spēju diferencēt dažādus jēdzienus. [..] Turklāt, uzsūcot sevī dažādas atšķirīgas nozīmes, tādi vārdi izstumj no aprites citus vārdus.” Valsts valodas centra direktors profesors Dr. habil. med. M. Baltiņš par vārda produkts lietojumu raksta: „[..] līdz šim termins produkts lietots pārtikas nozarē un terminā nacionālais kopprodukts, citos gadījumos no tā izvairoties, šis princips ievērots arī Eiropas Savienības materiālu tulkojumos. Termins produkts ir vietā abstraktā nozīmē, nevis runājot par konkrētām lietām.”

Literārajā valodā vārdu benzīntanks lietot nebūtu ieteicams.

Tas ir sarunvalodas vārds. Vieta, kur var uzpildīt degvielu, ir degvielas uzpildes stacija (bez benzīna tur tiek pārdota arī dīzeļdegviela).

Stilistiski šāds izteiksmes veids nav veiksmīgs un atbalstāms.

Taču šāda izteiksme kļūst arvien ierastāka, piemēram: „Ieguldījums natūrā var būt iekārtu vai materiālu piešķīrums, izpētes vai profesionāla rakstura darbības vai neapmaksāts brīvprātīgais darbs, kuru vērtību ir iespējams novērtēt, izmērīt un auditēt”. Arī vārdnīcā viena no vārda natūra nozīmēm ir ‘priekšmeti, lietas, produkcija, ko naudas vietā izmanto par maksāšanas līdzekli, piemēram, saņemt algu natūrā’.

Kādu nozīmēt amatā nebūtu vēlams, amatā var iecelt, apstiprināt.

„Latviešu literārās valoda vārdnīcā” norādītas šādas vārdu nozīmes: iecelt – ‘uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu’. Piemēram, iecelt kādu amatā. Amatā var arī apstiprināt – ‘atzīt par likumīgu, derīgu ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.’. Piemēram, apstiprināt kādu amatā; nozīmēt sarunv. – ‘norīkot, iecelt (par ko)’. Arī „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīts, ka nozīmēt ar nozīmi ‘norīkot, iecelt (amatā)’ uzskatāma par nevēlamu izteiksmi.