Valodas konsultācijas

Raidījumā viesojas Jurģis Pūce. Vai uzdosim jautājumu Jurģim Pūcei vai Jurģim Pūcem?

Jautājums

Raidījumā viesojas Jurģis Pūce. Vai uzdosim jautājumu Jurģim Pūcei vai Jurģim Pūcem?

Atbilde

Uzdosim jautājumu Jurģim Pūcem.

Kopdzimtes uzvārdiem ar galotni -a vai -e ir vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma: Paula Cielava un Pēteris Cielava, Jana Pūce un Jurģis Pūce.
Šādi uzvārdi latviešu valodā lokāmi attiecīgi pēc ceturtās (ar galotni -a) vai piektās (ar galotni -e) deklinācijas sugas vārdu locīšanas sistēmas – dzimtes atšķirība šo uzvārdu locīšanā izpaužas tikai vienskaitļa datīvā: sieviešu uzvārdos ir galotne -ai (Cielavai) vai -ei (Pūcei); vīriešu uzvārdos ir galotne -am (Cielavam) vai -em (Pūcem).

Avoti

Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 24.–25. lpp.

Ticiet vai nē/ne – ir pienākusi vasara! Vai izteikumā lietojama partikula nē vai ne?

Jautājums

Ticiet vai nē/ne – ir pienākusi vasara! Vai izteikumā lietojama partikula nē vai ne?

Atbilde

Izteikumā iederīga partikula ne: Ticiet vai ne – ir pienākusi vasara!

Partikula nē noliedz izteikumā pausto domu, un tā parasti lietojama, noliedzot iepriekš izteiktu pieņēmumu vai atbildot noliedzoši uz vispārējo jautājumu:
- Vai drīz iesim?
- Nē, man vēl daudz darāmā;
Tas laikam Andris. Nē, nav vis viņš.
Partikula ne noliedz kādu konkrētu vārdu teikumā vai aizstāj noliegtu predikātu (izteicēju):
Viņa ne ar vienu nesarunājas. Pat ar māti ne [nesarunājas];
Jānim patīk kriminālromāni, bet Annai ne [nepatīk];
Ticiet vai ne [neticiet] – ir pienākusi vasara!

Avoti

Valkovska, B., Lokmane, I. Vienkārša teikuma komunikatīvā struktūra. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 792. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 188.–189. lpp.
Zilgalve, E. Ne un nē sintaktisko un semantisko funkciju sastatījums. RES LATVIENSES. IV. Semantika. Sintakse. Valodas kultūra. INTA FREIMANE. SCRIPTUM FESTIVUM. Kalnača, Andra, Lokmane, Ilze (sast.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2017, 193.–204. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: ne
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: nē

Lingvistiskās tēmas

Partikulas Stils un literārā norma

Kā rakstīt augstskolas divvārdu nosaukumu?

Jautājums

Kā rakstīt augstskolas divvārdu nosaukumu?

Atbilde

Latvijas un citu valstu augstskolu divvārdu nosaukumos, kuros pirmais no vārdiem ir īpašvārds, otrais vārds arī ir rakstāms ar lielo sākumburtu.

Piemēram:
Daugavpils Universitāte;
Ventspils Augstskola;
Vidzemes Augstskola;
Klaipēdas Universitāte.
Piebilde: viens īpašvārds var sastāvēt no vairākiem leksiskiem komponentiem, piemēram, Vītauta Dižā Universitāte.

Avoti

VVC LVEK 16.11.2011. sēdes protokols Nr. 15.

Lingvistiskās tēmas

Lielie sākumburti Īpašvārdi

Vai ir nepārtikas preces?

Jautājums

Vai ir nepārtikas preces?

Atbilde

Ieteicama ir vārdkopa rūpniecības preces.

Preces, kas nav saistītas ar uzturā izmantotajām uzturvielām, ierasts dēvēt par rūpniecības precēm – ‘dažādas ikdienā nepieciešamas preces, izņemot pārtiku’.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 926. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Dievs svētī Latviju! vai Dievs, svētī Latviju! – kurš ir precīzais Latvijas valsts himnas nosaukums?

Jautājums

Dievs svētī Latviju! vai Dievs, svētī Latviju! – kurš ir precīzais Latvijas valsts himnas nosaukums?

Atbilde

Dievs, svētī Latviju!

Latvijas himnas „Dievs, svētī Latviju!” vārdus un mūziku kā tautas lūgšanu sacerējis Baumaņu Kārlis. Himna pirmo reizi izskanējusi 19. gadsimta otrajā pusē, kad latvieši sāka atklāti izpaust savu nacionālo identitāti.

Dziesma sarakstīta Krievijā, Sanktpēterburgā, kur tobrīd apmēram 30 gadus vecais Baumaņu Kārlis strādāja respektablās mācību iestādēs par skolotāju un aktīvi ap sevi pulcēja jaunlatviešus. Pirmo reizi tā izskanējusi 1873.gada 26. jūnijā vīru kora balsīs pie Rīgas Latviešu biedrības nama. Sākotnēji dziesmas tekstā, kuru arī rakstījis Baumaņu Kārlis, trešajā rindiņā bijis nevis vārds „Latvija”, bet gan „Baltija”.

Lai arī Latvijas Republikas proklamēšanas brīdī Nacionālajā teātrī 1918. gada 18. novembrī sanākušie dziesmu nodziedāja vairākas reizes, tā par oficiālu himnu pēc diskusijām kļuva divus gadus vēlāk.

Tā kā himna ir lūgšana, kurā uzrunāts Dievs, tā no pārējā teikuma ir atdalāma ar komatu.

Avoti

Latvijas Valsts prezidenta tīmekļvietne: Latvijas valsts himna
Latvijas Sabiedriskie mediji: Himnas raibā vēsture: tapšana un cenzūra
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 334.–335. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Uzruna Izsaukuma zīme Izsaukuma teikums

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze