Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Komatu var nelikt: Ko klusē kā mēli norijis?

Ja salīdzinātāja daļa ir izteikta ar pagātnes darāmās kārtas divdabi ar izskaņu -is, -usi, šādam divdabim var būt gan darbības vārda daba, gan adjektīva daba.
1. Ja šis divdabis ir lietots pabeigtās tagadnes vai pabeigtās pagātnes personas formas nozīmē, tam ir tīra darbības vārda daba un predikatīva funkcija, tātad šāda salīdzinātāja daļa veido palīgteikumu un kā priekšā liekams komats: viss būs, kā bijis; Jānis turpina, kā sācis.
2. Ja divdabim ir vairāk adjektīva daba un tam ir dubultlocekļa funkcijas, pirms kā komatu neliek: nogurums pagaisa kā nebijis; Anna stāvēja kā sastingusi.

Komatu pirms kā neliek tad, ja adjektīviskais divdabis lietots frazeoloģismā: viņš klusēja kā ūdeni mutē ieņēmis; ierēdņi strādā kā maizes neēduši; Laura pazuda kā ūdenī iekritusi.
No sintakses viedokļa šādos izteikumos veidojas palīgteikums, tāpēc kā priekšā komatu drīkst likt, un tā nebūtu uzskatāma par interpunkcijas kļūdu.

Pareizi ir 11. novembra krastmala.

Ielas nosaukumā ar lielo sākumburtu rakstāms pirmais vārds: rakstot ar vārdiem – Vienpadsmitā novembra krastmala. Pamatā ir nomināla^* vārdkopa vienpadsmitais novembris, kurā neatkarīgais komponents novembris ir sugasvārds un vienpadsmitais – skaitļa vārds, kas to raksturo, un tādi vārdi kā bulvāris, iela, krastmala u. tml. nosaukumā nav rakstāmi ar lielo sākumburtu.
Līdzīgi nosaukumi ir, piemēram:
13. janvāra iela;
1. maija iela;
4. līnija.
Savukārt, ja kārtas skaitlis vai kāds cits apzīmētājs pievienots citai nominālai vārdkopai, proti, citam pastāvošam ielas nosaukumam, tad aiz šī apzīmētāja (kārtas skaitļa, īpašības vārda) saglabājams lielais sākumburts, piemēram:
Dāliju iela un 2. Dāliju iela;
Buļļu iela un Vecā Buļļu iela;
Stacijas iela un Mazā Stacijas iela.

^*Nomināla vārdkopa ir vārdkopa, kuras neatkarīgais komponents ir nomens (lietvārds, īpašības vārds vai skaitļa vārds), piemēram, gudrs cilvēks, ļoti gudrs, vasaras vidus.

Pareizi ir ārkārtējā situācija.

Vārds ārkārtas pamata nozīmē ir ‘tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības’. Piemēram, darbā var būt ārkārtas sapulce (tā notiek ārpus ierastā sapulču laika), lidmašīna var veikt ārkārtas nosēšanos (ne tajā laikā, kad paredzēts grafikā).
Savukārt ārkārtējs pamatā nozīmē ‘pilnīgi neparasts, negaidīts’; arī ‘vēl nepiedzīvots’. Piemēram, pēkšņa politiķu interese par tautu pirmsvēlēšanu laikā nav nekas ārkārtējs, reģionā izsludināts 6 mēnešu ārkārtējais stāvoklis.
Tiesa, reizumis šos vārdus lieto kā sinonīmus (tostarp arī terminoloģijā), taču, runājot, piemēram, par situāciju, kad vīrusa izplatīšanās dēļ valstī ir neparasta, negaidīta situācija, mēs ieteiktu lietot vārdu ārkārtējs, kā tas darīts arī likumā „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli ” (likums pieņemts jau 2013. gadā) un Ministru kabineta rīkojumā  „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

Aiz cipariem šajā izteikumā punkts nav liekams: Pirms 5 gadiem tika izdots I sējums.

Punktu liek aiz arābu cipara, apzīmējot kārtas skaitli. Ja ar arābu ciparu tiek rakstīts pamata skaitļa vārds, punkts aiz tā nav liekams:
8. novembris, bet 8 dienas;
3. autobuss, bet 3 autobusi;
7. spēlētājs, bet 7 spēlētāji.

Aiz romiešu cipara kārtas skaitļa apzīmēšanai punktu liek tikai tad, ja šis cipars atrodas tekstā nodaļas (vai citas teksta daļas) nosaukuma priekšā:
I. Vispārīgi noteikumi.
II. Definīcijas.

Skaitli 100 apzīmē ar C.

Burts C apzīmējumā ir no latīņu valodas vārda centum ar nozīmi ‘simts’. Jāatceras, ka romiešu ciparus latviešu valodā parasti lieto kārtas skaitļu funkcijā, piemēram:
pirmā pakāpe – 1. pakāpe vai I pakāpe;
desmitais festivāls – 10. festivāls vai X festivāls.