Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir: pieņemšana pie Valsts prezidenta.

Latviešu valodā ieņemamo amatu un profesiju nosaukumi nav rakstāmi ar lielo sākumburtu, tostarp arī tādi amati kā valsts kontrolieris, valsts sekretārs u.c.: arī šīs vārdkopas rakstāmas ar mazo sākumburtu, ja vien ar tām nesākas teikums.
Augstākās valsts amatpersonas Valsts prezidents nosaukums ir izņēmums, un tas tiek rakstīts ar lielo sākumburtu.

Skaitli 100 apzīmē ar C.

Burts C apzīmējumā ir no latīņu valodas vārda centum ar nozīmi ‘simts’. Jāatceras, ka romiešu ciparus latviešu valodā parasti lieto kārtas skaitļu funkcijā, piemēram:
pirmā pakāpe – 1. pakāpe vai I pakāpe;
desmitais festivāls – 10. festivāls vai X festivāls.

Nē, akcijas nosaukums liekams pēdiņās: „Izdaiļo valodu!”

Vienpēdiņās raksta augu un dzīvnieku šķirņu nosaukumus:
ābolu šķirne ‘Cukuriņš’,
kartupeļu šķirne ‘Gundega’;
kā arī vārdu nozīmju paskaidrojumus:
vīrieša priekšvārda Ignats pamatā ir latīņu vārds ignis ar nozīmi ‘uguns’;
leģitimēt nozīmē ‘atzīt par likumīgu, apstiprināt’.

Savukārt dažādus nosaukumus ar īpašvārdisku nozīmi raksta pēdiņās, piemēram, grāmatu, žurnālu, akciju, uzņēmumu u. c. nosaukumus.

Īstenības izteiksmes salikto tagadni veido divas vārdformas: palīgdarbības vārds būt (nebūt) tagadnē un lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis, kas beidzas ar -is , -ies, -usi (-usies), -uši (-ušies), -ušas (-ušās).
Saliktajā laika formā ietilpstošais divdabis norāda arī vīriešu vai sieviešu dzimti, teikuma gramatiskajā centrā izteicējam saskaņojoties ar teikuma priekšmetu:
Brālis ir bijis Londonā; Mana māsīca pagājušajā vasarā bija aizbraukusi uz Itāliju; Mani draugi ir devušies prom; Manas māsas ir lasījušas ziņas.

Teikuma priekšmets latviešu valodā visbiežāk ir nominatīvā, un lokāmajam darāmās kārtas divdabim saliktās laika formas sastāvā ir tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa nominatīva forma. (Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 474. lpp.)

Ar darbības vārdu nebūt ģenitīvs ir lietojams eksistences un piederības nolieguma nozīmē:
Vakar nebija saules; Jūrā nav viļņu; Man nav naudas.  (Latviešu valodas gramatika.  Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 349. lpp.)

Šādos gadījumos ģenitīvā lietotais vārds ir teikuma priekšmets, tātad teikuma gramatiskais centrs ir saules nebija, viļņu nav, naudas nav.  

Ģenitīvs (nevis nominatīvs) šādos izteikumos ir lietojams arī saliktajos laikos, proti, man nav bijis laika, man nav bijis skapja utt., tātad teikuma gramatiskie centri atbilstoši ir laika nav bijis, skapja nav bijis.

Ja šādos teikumos tiek lietots kāds vīriešu dzimtes lietvārds vienskaitlī, piemēram, laiks – man nav bijis laika –, tad parasti jautājumi par ģenitīva locījumu un pareizo divdabja formu nerodas, jo divdabja forma arī ir vīriešu dzimtē.

Svārstības šādās konstrukcijās valodas praksē rodas trijos citos gadījumos:
-    ja tiek lietots sieviešu dzimtes lietvārds vienskaitlī (pieredze);
-    ja tiek lietots sieviešu dzimtes lietvārds daudzskaitlī (kleitas);
-    ja tiek lietots vīriešu dzimtes lietvārds daudzskaitlī (draugi).

Latviešu valodas morfoloģijā marķētā un nemarķētā locekļa opozīcijā par nemarķēto uzskata vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīva formu, piemēram, īpašības vārda nemarķētā forma ir liels, augsts, savukārt marķētās*  – lieli, lielas, augstas u. tml. Lokāmā darāmās kārtas pagātnes divdabja nemarķētā, pamata forma ir, piemēram, bijis, braucis, devies, lasījis u. tml., pretstatā bijuši, bijušas, braukusi, devušies, lasījušas u. tml.

Ja teikuma priekšmets ir ģenitīvā, tad divdabja forma ir lietojama nemarķētajā formā vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīvā, proti: man nav bijis laika, man nav bijis pieredzes, man nav bijis kleitu, man nav bijis draugu.

*Ar nemarķēto formu saprot neitrālo, vispārināto formu, teiksim, profesijas vispārināti mēs nosaucam vīriešu dzimtē, piemēram, ārsts, psihologs, savukārt konkretizējot tiek lietota atbilstošā dzimte, skaitlis (t. i., forma tiek marķēta): šie kungi ir ārsti, Elīna ir psiholoģe.
 

Šajā kontekstā vārds kolapss lietots pārnestā nozīmē – ‘vājums’, reizēm arī ‘sabrukums’ (pēdējā, iespējams, angļu valodas ietekmē).

Vārds kolapss ir gan medicīnas, gan astronomijas termins, un tam piemīt vairākas nozīmes.
‘1. Piepešs sirds un asinsvadu vājums.’
‘2. Ārkārtīga fiziska nespēka stāvoklis.’
‘3. Gaisu saturoša orgāna sienu saplakšana.’
‘4. Katastrofāla (zvaigžņu) saspiešanās sava gravitācijas lauka ietekmē.’

Pārnestā nozīmē kolapss pēdējos gados attiecināts uz medicīnas sistēmu, kura pārslogota pandēmijas dēļ. Medicīnas jomas speciālisti uzsver, ka kolapss ir tikai īslaicīgs vājums.
Savukārt vispārlietojamā leksikā angļu valodas vārds collapse latviešu valodā nozīmē ‘sabrukums’, tāpēc, iespējams, kolapss nereti lietots tieši ar sabrukuma nozīmi.