Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir: Sveiks lai dzīvo!

Vārds lai var piederēt pie divām vārdšķirām: saikļiem vai partikulām.
Pakārtojuma saiklis lai ievada palīgteikumu, kas atdalāms no pārējā teikuma, piemēram, Jānis steidzas, lai darbā būtu laikus; Lai cik grūti būtu, mēs tiksim galā.

Partikula lai savukārt tiek lietota, piemēram, izsakot vēlējumu – Lai tev izdodas!, arī pastiprinot kādu emocionālo stāvokli – Lai dzīvo vasara! vai izteicot pamudinājumu – Lai bērni tūdaļ nāk šurp! Partikulu lai ar komatiem no pārējā teikuma neatdala.

Izteikumā Sveiks lai dzīvo! ir izteikts vēlējums Lai [jubilārs] dzīvo sveiks!
Iespējams, mainītās vārdu secības dēļ pirms lai valodas praksē nereti sastopams komats, taču tam nav sintaktiska pamata.

Skaitli 100 apzīmē ar C.

Burts C apzīmējumā ir no latīņu valodas vārda centum ar nozīmi ‘simts’. Jāatceras, ka romiešu ciparus latviešu valodā parasti lieto kārtas skaitļu funkcijā, piemēram:
pirmā pakāpe – 1. pakāpe vai I pakāpe;
desmitais festivāls – 10. festivāls vai X festivāls.

Pareizi: Bet ja nu uznāk sals?

Ja nosacījuma saiklis ja ievada tā sauktos dubitatīvos jautājuma teikumus, kuros izteikta kāda iespējama varbūtība un šaubas, tad nosacījuma saiklis no sakārtojuma saikļa bet vai un nav atdalāms, piemēram:
Bet ja nu viņš atnāk vēlāk?
Un ja uznāk lietus?

Savukārt, ja saiklis bet vai un ievada teikumu, aiz kura seko ja ievadīts palīgteikums, šis palīgteikums atdalāms ar komatu no abām pusēm:
Bet, ja cilvēkam ir vajāšanas mānija, tad neviens viņam nelīdzēs.
Un, ja viņš negribēs nākt, svinības būs jāatceļ!

Latvijas himnas „Dievs, svētī Latviju!” vārdus un mūziku kā tautas lūgšanu sacerējis Baumaņu Kārlis. Himna pirmo reizi izskanējusi 19. gadsimta otrajā pusē, kad latvieši sāka atklāti izpaust savu nacionālo identitāti.

Dziesma sarakstīta Krievijā, Sanktpēterburgā, kur tobrīd apmēram 30 gadus vecais Baumaņu Kārlis strādāja respektablās mācību iestādēs par skolotāju un aktīvi ap sevi pulcēja jaunlatviešus. Pirmo reizi tā izskanējusi 1873.gada 26. jūnijā vīru kora balsīs pie Rīgas Latviešu biedrības nama. Sākotnēji dziesmas tekstā, kuru arī rakstījis Baumaņu Kārlis, trešajā rindiņā bijis nevis vārds „Latvija”, bet gan „Baltija”.

Lai arī Latvijas Republikas proklamēšanas brīdī Nacionālajā teātrī 1918. gada 18. novembrī sanākušie dziesmu nodziedāja vairākas reizes, tā par oficiālu himnu pēc diskusijām kļuva divus gadus vēlāk.

Tā kā himna ir lūgšana, kurā uzrunāts Dievs, tā no pārējā teikuma ir atdalāma ar komatu.