Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Darbības vārds izpalikt ir kalkēts atvasinājums ar diviem priedēkļiem līdzīgi kā, piemēram, piepacelt (labāk pacelt), pretnostatīt (labāk pretstatīt). Lai gan latviešu valodas vārdnīcās („Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”) šim vārdam nav nevēlamas nokrāsas, no valodas kultūras viedokļa atkarībā no konteksta vārda izpalikt vietā labāk izvēlēties kādu citu:
nevis tikšanās izpalika, bet labāk tikšanās gāja secen;
nevis sacensības izpalika, bet labāk sacensības nenotika;
nevis lietus izpalika, bet labāk lietus nebija.

Literārajā valodā iederīgs vārds pats: tai pašā laikā (arī tajā/tanī pašā laikā).

Valodas praksē partikula pat tiek lietota neiederīgi tādos savienojumos kā šis pat, tas pat, tāds pat:
mēs satikāmies šajā pat vietā;
telpa atradās tanī pat stāvā;
viņa bija tāda pat auša kā agrāk.
Šajos vārdkopu analogos partikulas pat vietā lietojams vārds pats: šis pats, tas pats, tāds pats:
mēs satikāmies šajā pašā vietā;
telpa atradās tanī pašā stāvā;
viņa bija tāda pati auša kā agrāk.

Priedēklis vis- tādos vārdos kā vispasaules, Vislatvijas ir lieks, jo vispasaules izsaka to pašu, ko pasaules, Vislatvijas – to pašu, ko Latvijas. Atvasinājumi radušies krievu valodas ietekmē (sal. krievu всемирный, вселатвийский) un vairākās latviešu valodas vārdnīcās ir atrodami bez norādēm uz nozīmes ierobežojumiem, tomēr labā, koptā latviešu valodā šādi darinājumi nav vēlami.
Jāpiebilst, ka terminos sastopams vārds Viseiropas: Viseiropas metadati, Viseiropas zemes radio peidžeru sistēma utt.

Saliktā sakārtotā teikumā pirms sakārtojuma saikļa (bet, un, tomēr, taču, turpretim) ir liekams komats. Teikums Mans vārds ir Dana, un jau divus gadus esmu skolotāja ir salikts sakārtots teikums, kurā ir divas neatkarīgas teikuma daļas:
1) mans vārds ir Dana, teikuma priekšmets vārds, izteicējs ir Dana;
2) jau divus gadus esmu skolotāja, teikuma priekšmets nullformā (jeb ietvertais teikuma priekšmets) [es], izteicējs esmu skolotāja.

Priekšvārds Renārs lokāms pēc 1. deklinācijas parauga (lietvārds, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s, piemēram, gandrs, peņuārs), un priekšvārds Andris lokāms pēc 2. deklinācijas parauga (lietvārds, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -is, piemēram, biķeris, cekuldūkuris, džemperis).
 

Īpašvārdi, proti, uzvārdi Akmens, Rudens, lokāmi tāpat kā sugas vārdi akmens, rudens.
Tie ir vieni no 2. deklinācijas lietvārdiem, kam nominatīvā un ģenitīvā ir galotne -s (akmens, asmens, mēness, rudens, ūdens, zibens), taču pārējās locījumu formas ir tādas pašas kā citiem 2. deklinācijas lietvārdiem ar galotni -is nominatīvā. Tātad personvārdi Renārs Akmens un Andris Rudens lokāmi šādi.